Kušana -- un arī jautrs viceprezidents

Labrīt, lasītāji!

Skaista mums šī ziema padevusies, nu -- lielākoties skaista. No virtuves loga varu redzēt garāžu ar plakanu jumtu, kuru neviens vismaz vēl līdz šim nav tīrījis, un tur var skaidri redzēt, cik daudz sniega uz mūsu galvaspilsētas šosezon ir uzkritis. Daudz. Piedevām uz jumta sniegs joprojām ir skaists un balts, nevis pelēks un pretīgs, kā tas ir dažus metrus zemāk uz ielas.

Ziņots, ka šajās dienās būšot atkusnis. Vispār aiz loga termometrs patlaban rāda +2, internetā man teikts, ka Rīgā patlaban ir 0 grādu. Termometrs aiz loga reizēm rāda +0 un -0, kas ir jautri. Bet vienādi vai otrādi, jau vakar vakarā gaisa temperatūra bija tāda mīlīga, un tas liecina, ka vismaz uz kādu brīdi mums tuvojas atkusnis. Un šajā kontekstā lūk, kāds jautājums: Zina kāds, kur par demokrātisku cenu var iegādāties piepūšamu gumijas laivu? Jo ļoti drīz vismaz Rīgas centrā bez tādas nebūs ko iesākt. Jau vakar uz atsevišķiem stūriem bija tādas peļķes, kurām ne izbrist, ne apkārt apiet. Tas tikai vairosies. Atceros, man pirms brīža radio raidījumā augsti stāvoša Rīgas amatpersona stāstīja, ka iemesls, kāpēc Rīgā ar notekūdeņiem ir tik čābīgi, ir tas, ka darba ļaudis uz sniega liek smiltis, smiltis pēc sezonas ieskalojas kanalizācijas sistēmā, tā top aizdambēta (amatpersona teica -- vidēji visā pilsētā par 70 procentiem). To visu satīrīt un iztīrīt, protams, būtu milzum dārgi. Turpināsim plunčāties.

Protams, uzmanīgi, ja plunčāšanās notiek pārāk tuvu pie ielas, jo šoferi mūsu galvaspilsētā (un, diemžēl, tas ir sevišķi sakāms par sabiedriskā transporta šoferiem) neuzskata, ka lielas peļķes atrašanās uz ielas braucamās daļas būtu iemesls braukt mazliet lēnāk, lai visu peļķes saturu nepārceltu uz trotuāru un visiem tiem, kuri tajā brīdī tur atrodas. Savukārt, pārāk tālu prom no ielas arī ne, jo virs galvas atrodas nebūt ne visur notīrīti jumti. No saviem logiem varu redzēt vairākas mājas ar slīpiem jumtiem, kuri, cik var spriest, nav tīrīti nemaz vai arī ir tīrīti minimāli. Jau tagad no tiem veļas nost mazi sniega gabaliņi, kaut kad sāks velties nost arī lielāki, piedevām komplektā ar ledu. Pašam ir paziņa, kurš jau šoziem ir paguvis pieredzēt kas tas ir, kad no jumta krītoša lāsteka trāpa pa ķobi. Par laimi, cilvēks paliekošus ievainojumus necieta, bet tomēr.

Kopumā ņemot, es nemaz nesūrojos par to, ka šogad, šķiet, mēs neatkārtosim pagājušās ziemas "prieku" ar -30 grādiem nedēļas garumā. Kopumā ņemot, priecājos arī par to, ka ir daudz sniega, jo pieļauju, ka pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem šīs brīvdienas saistās ar ziemas priekiem -- ar slēpēm un slidām un kamaniņām un visu pārējo, kas ļauj slidināties gluži mērķtiecīgi. Bet tas, ka mūsu valsts amatpersonas sniegu uzskata par tādu reizi gadsimtā stihiju, ir redzams i tajā, kā tās reaģē uz sniegu, i tajā, kā tās ar to tiek galā reiz tas ir nokritis. Piemēram, mulsumu tomēr rada tas, ka zemniekiem, kuri steidz palīdzēt ar sniega aizvākšanu, visiem vispirms būs jātiek galā ar Valsts ieņēmumu dienestu, kurš pētīs, vai traktorā ir tāda degviela vai cita, jo daža degviela šādām vajadzībām ir atļauta, bet cita, jo tā pirkta subsidēti un citiem iemesliem -- ne. Kaut kā liekas, ka šis varbūt nav precīzi tas brīdis, jo diez vai īpaši kāds zemnieks patlaban sēž savā fermā un rokas berzēdams domā, kā tik ar sniega vešanu viņš varētu VID apvest ap stūri. Kopumā ņemot -- diez kas nav.

Bet pabeigsim šī rīta blogu ar kaut ko jautrāku. Vakar televīzijā redzēju lūk, kādu ainu: ASV viceprezidents Džo Baidens sēž savā priekšsēdētāja krēslā ASV Senātā (atbilstoši ASV iekārtai, viceprezidents ir arī Senāta priekšsēdētājs un balso tikai tādā gadījumā, ja Senāta balsojuma rezultāts ir neizšķirts). Džo Baidens paziņo, ka laiks aplūkot "Senāta rezolūciju numur ... numur ... hmm ... numur ..." Viņš pievēršas palīgam. "Kāds ir šīs rezolūcijas numurs?" Mēs nedzirdam atbildi, bet tad Džo Baidens paziņo: "Ak, jā. Senāta rezolūcija numur ... VIENS!" Pats pēc tam apņirdzās. Un ne viņš vien. Gadās arī tā.

Jauku visiem dienu! Sargieties no lāstekām!