Labrīt, lasītāji!
Transportmija un stāvparks. Lūk, divi jaunvārdi, kurus nāksies iemācīties Latvijas Republikas iedzīvotājiem, vismaz tiem, kuri nodarbojas ar to procesu, kurš patlaban saucas "park and ride" - tātad, noliec savus spēkratus lūk, šajā vietā, un tālāk brauc tramvajā vai trolejbusā. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir tā, kura izdomāja šos divus jaunvārdus, un nu laiks rādīs, cik lielā mērā latvieši būs vai nebūs gatavi tos pieņemt.
"Tautas" partijas pārstāve Rīgas domē Sarmīte Pīka ir mīļi, lai arī visnotaļ naīvi, pateikusi, ka tas ir jauki, ka vārdi tiek latviskoti, "jo latviešu valoda ir daudz bagātāka par angļu." Šī draiski tautiskā apgalvojuma absolūto nepatiesību var konstatēt kaut vai aplūkojot latviešu-angļu (mazāka) un angļu-latviešu (daudz lielāka) vārdnīcu, bet lai nu "Tautas" partijas pārstāve paliek pie savām ilūzijām. Plašāks jautājums ir par jaunvārdu akceptēšanu. Paralēles varam meklēt datoru pasaulē. Jā, "dators" ir aizstājis "kompjūteru" (lai gan "dators", protams, latvisks vārdiņš nu gan nav). Protu "lejupielādēt," nevis "daunlodēt." Veikalos meklēju "zīmolu," nevis vairs "brendu." Taču joprojām datorā ir "fails," nevis "datne," to turpina darbināt "procesors," nevis ... hm, patiesībā nezinu, vai kāds jau ir pamēģinājis latviskot jēdzienu "procesors." Piedāvāju datapstrādierīce. Sarežģītības ziņā analogs jēdzienam "transportmija" tas varētu arī būt. Par to, vai ļaudis būs gatavi šāda veida jēdzienus izmantot ikdienas leksikā, acīmredzot šaubās arī minētā LZA komisija, jo tā jēdzienam "transportmija" ir piedāvājusi arī saīsinājumu: P&R. Tas jau sāk likties pavisam mistiski. Lai gan, protams, mūsu valsts piedalās NATO, nevis ZALO darbā.
Grūti ir ar valodas lietām, patlaban šķēpi tiek lauzti arī ap to, kā saukt mazo salu Atlantijas okeāna ziemeļos, kuras galvaspilsēta saucas Rejkjavīka. Atkal kāda no latviešu valodas vecināšanas komisijām lēmusi, ka to sauc nevis Islande, kā tas ilgstoši ir bijis, bet gan "Īslande," jo tas esot tuvāk tam, kā attiecīgo vārdu izrunā paši salas iedzīvotāji. Šodien Dienā kāds tulkotājs ir aizrādījis, ka patiesībā salas iedzīvotāji vārdu izrunā kā "Istlante." Turklāt viņš pilnīgi pareizi aizrādījis, ja komisijai tik ļoti rūp tas, kā valstu nosaukumus izrunā to iedzīvotāji, tad tūdaļ pat mums jālabo saraksti un turpmāk jārunā par Inglandi (vai pareizāk sakot par Junaitedkingdomu), Frānsu, Doičlandi, kā arī (ak, šausmas!) Magjarorszagu (tas būtum vārds, ar kuru savu valsti apraksta ungāri) un Škiperiju (albāņi). Nemaz nerunājot par kaimiņiem Ēstijā, Rosijā un Bjelarusā.
Neskatoties uz "Tautas" partijas pārstāves pārliecību, latviešu valoda nav īpaši plaša valoda, turklāt tās glābšana no Padumjās savienības rusifikācijas sekām notiek brīdī, kad globalizācija (pasaulizācija?) spiež regulāri mācīties pavisam jaunus jēdzienus. Labi, ka kāds par to domā. Bet pievienojos Sarmītei Pīkai domā, ka vārds "transportmija," iespējams, ir pārlieku sarežģīts. Lasītāji, kādas ir jūsu domas?
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
20 comments:
Mjā - laiki mainās... tehnoloģijas... tikai "lielo brāļu" uzpūtības atskaņojumi no pareizā vietā dzimušo latviešu mutēm nemainās ne laikā, ne saistībā ar austrumu vai rieta "vēju" dominēšanu.
Kādreiz mūs pelšes un vosi kaunināja par buržuāziskā nacionālisma izpausmēm, neizprotot "lielās un varenās" neapšaubāmo pārākumu. Tagad esam sagaidījuši izmaiņas tikai tajā, ka to pašu norāžu būtība ir ietērpta TP apņirgšanas zostē.
Turpiniet, Kārli! Ne jau Jūs pēdējais, bet ne arī pirmais.
Man šķiet, ka terminoloģijas cilvēku vaina ir tā, ka tie nemēģina izdomāt jaunus vārdus, bet darina neveiklus salikteņus.
"Stāvparks" vēl nekas, bet "transportmija" - pamēģiniet šo vārdu 3 reizes pēc kārtas ātri izrunāt. Darinot jaunvārdus, kuri paredzēti biežai lietošanai, jādomā par to skanīgumu. Ar to jau diži dzejnieki atšķiras no ne tik dižiem, ka viņu dzeja skan kā muzika (Plūdons latviešiem, Puskins krieviem, Bairons angļiem utt.) Ne katrs dzejnieks var rakstīt dziesmu tekstus. Tiem arī jāskan. Par jaunvārdiem, tikai lietotāji (mēs) noteiks, vai tie tiks pieņemti. "Īslande" atgādina padomju laiku feļetonu par gurķu pumpu izcelsmes cēloņu meklējumiem. Visādā ziņā labs raksts, Kārli, ja vien netiktu izmantota kaut niecīgākā iespēja iekost tik ļoti nīstajai TP. Lai gan Sarmītei Pīkai nav taisnība un latviešu valoda noteikti nav bagātāka par angļu, tomēr viņas piederība TP jau nu nekādi nav iemesls šai nezināšanai.
"un latviešu valoda noteikti nav bagātāka par angļu"
Vēl viens "svērējs" no pareizajiem uzradies!
Un kādos dolārlitros uz kvadrātcollu stundā Jūs mērāt to bagātību?!
Gribētu ieteikt terminologiem darbības nosaukumu "pārsēde" transportmijas vietā - tādā gadījumā pieņemami varēs latviski pateikt, ka "Pārsēdīšos - vai veikšu pārsēdi - tramvajā Berģu stāvparkā", nevis ''realizēšu transportmīšanos zem viadukta''.
Tā kā latviešu rijā viss notiek, t.i. ievietošana, kulšana, vētīšana, malšana, arī spokošanās un mīcīšanās, tad "datrija" būtu gana laba, vai ne?
Patiesībā gan "valodnieku ieteikums", gan "domes lietojums" ir nožēlojams un liecina par elementāru patiesību nezināšanu. Tas nav pelnījis neko vairāk par izsmieklu. Pat, pieņemot, ka "jēdziens ir jauns", valodnieka (jebkuras domes konsultanta)pirmais uzdevums ir noskaidrot, ko jēdziens apzīmeh, un otrais - esošo vārdu vidū atrast to, kas vislabāk atbilst jaunajam jēdzienam, kādu valodā esošu vārdu vai vārdkopu pietiek jēdzieniski paplašinaht. Normālās valstīs ar normāliem valodniekiem ar to arī beigtos.
Jaunvārdu veidošana - tā, kā dara terminatoru komisija - ir smieklīga, tā mudina nemācīties to valodu, kas jau ir, liek aizmirst aprobētus terminus, un katram muļķim rada iespaidu, ka "terminoloģija sākas no manis", "lai kādu nejēdzību es izdomāšu, es to varēšu uzspiest visai tautai".
Varētu smieties, ja nebūtu jāraud. Diskusijas rīkot par kaut ko tādu -tā ir valodnieku nabadzības apliecība. Varētu pēc tāda paša modeļa ierosināt matemātiķiem padiskutēt, kā no 2+2 pēc vajadzības dabūt 5, 9 vai 11. Tas būtu līdzvehrtīgs pasākums.
Cien Andriev, ļoti vienkārši. To vērtē pēc vārdu skaita kādā valodā. Un ne pēc dolārlitriem uz kvadrātcollu minūtē. Un tas nebūt nenozīmē, ka latviešu valodā nevar pateikt to pašu, ko piem. angļu valodā, tikai valag vairāk vārdu, paskaidrojumu, apraksta. Piem. latviešu val. ir vārdi smarža, smārds, smaka, smirdoņa. Angļu val. turpretī ir vismaz 10 vai vairāk vārdi šim jēdzienam, un katrs ar savu niansi. Tā ka šī nebija latviešu valodas noniecināšana, bet fakts.
Ļoti priecājos, ka šodien diskusija izvērtusies substantīva. Anglosaxi, es īpaši šodien "Tautas" partijai neuzbruku, es vārdu "Tautas" šajā savirknējumā lieku pēdiņās jau vairāku gadu garumā, jo lai nu kā, bet pompozā partija tautu nepārstāv nu nekādi. Kas attiecas uz bloga būtību. Tieši sanācis tā, ka šodien lasīju grāmatu par to, kā angļu valoda ir veidojusies, un tur cita starpā bija teikts, ka angļu valodā ir vārds, kurš apzīmē bailes no riekstu sviesta pielipšanas pie augšlejām, kā arī vārds, kurš apzīmē to sajūtu īsi pirms iemigšanas, ka cilvēks krīt. Tie ir tikai daži no daudziem, daudziem piemēriem. Anglosaxim ir taisnība, ka angļu valodā ir ļoti daudz sinonīmu. Ir arī tas apstāklis, ka viens un tas pats vārds var aprakstīt ļoti daudz lietu -- vārdam "set", ja pareizi atceros, ir 64 dažādas nozīmes tikai lietvārdu kategorijā, nerunājot par darbības vārdiem un adjektīviem. Angļu valoda ir lielāka un plašāka valoda, nekā latviešu valoda. Par latviešu valodas daiļskanību un statusu kā tādu, tas neko nesaka nedz sliktu, nedz labu, jo lielāks nav par visu varu labāks. Jauku visiem atlikušo dienu!
Induļa ieteikums par "pārsēdi", manuprāt ir lielisks! Transportmija tiešām ir gauži neveikls veidojums. Ja būs vajadzība, lietošu Induļa terminu :)
Man liels prieks par angļu valodas nesējiem un to priekštečiem, ka tiem parādības "smārds, smaka, smirdoņa" apzīmēšanai ir vajadzējis 3x10 vārdus. Man arī nekas nav iebilstams, ja tiek teikts, ka angļu valodā ir vairāk vārdu, kā latviešu. Tomēr es, piemēram uzskatu, ka valodas bagātību nosaka nevis drazainu vārdu daudzums, bet gramatkas formu daudzveidība un shematiskā sakārtotība.
Ja kāds īsā frāzē pasaka, ka baltie ir labāki par melnajiem, tad tas, pirmkārt, liecina par runātāja pilnīgu neaudzinātību, otrkārt - mūsdienu pasaule paprasa, lai tādam mūlāpam vismaz virtuāli sadotu pa seju. Tajā pat laikā pavisam normāli, manuprāt, ir apspriest dažādu rasu izveidojušos, piemēram, uzņēmību pret klimata niansēm vai kaut vai sasniegumiem sportā dažādās disciplīnās. Precizējam tēmu un apspriežam.
Lielā aizokeāna brāļa izskolotie, paldies Dievam, ir iemācīti aprauties un apdomāties, kad grasās runāt par rasēm. Ir kas vienmēr pieskatīs, lai tolerance tiktu ievērota seksuālo minoritāšu pieminēšanas gadījumā.
A tās sīkās valodas, tās tāds nieciņš - tur var bliezt vaļa uz nebēdu, bez atskatīšanās uz pieklājību. Gan jau apslaucīsies un pacietīs klusējot - vai ne?!
Nu nez, man gan patīk tie latviešu jaunvārdi. Cenšos tos arī izmantot pēc iespējas vairāk attiecīgās situācijās (saprāta robežās).
Cien. Andriev. Nav sliktu vai labu valodu, tāpat kā nav sliktu vai labu tautu. Ir tikai slikti vai labi cilvēki. Angļu val. gramatiku var uzrakstīt uz vienas lapas. Tieši tāpēc jau visa pasaule sarunājas angliski - 2 cilvēki var runāt ārkārtīgi sliktā angļu valodā un tomēr saprasties. Latviešu val. gramatika ir relatīvi jauna un ļoti komplicēta. Katram gadījumam ir savs likums. Nezinot gramatiku, var sarunāt un sarakstīt daudz muļķību. Kā katram cilvēkam ir savs raksturs, tā arī katra valoda ir dzīva, ar savu dabu. Tas jāsaprot, citādi ir grūti iemācīties svešvalodu.
"Ir tikai slikti vai labi cilvēki"
Tieši tā! Tāpēc es šodien uzstājos pret prastu un negudru mutes brūķēšanu.
Bet labāk neturpinām šo tēmu - ja Jūs par vienu no vecākajam, pat arhaiskākajām, Eiropas valodām ar visdziļākajām tradīcijām pasakāt, ka "Latviešu val. gramatika ir relatīvi jauna", tad Jūs uzprasāties uz jauniem pikantiem epitetiem. Es gan saprotu, ka Jūs, visticamāk, domājāt gramatiku nevis kā valodas praktiskā lietojuma veidolu - tas ir pašu parādību ka tādu, bet šīs gramatikas valodnieku veidoto aprakstu.
Arī kādas valodas uzteikšana par to vien, ka tikai gandrīz mērkaķim tā nav pa spēkam apelsīna izdiņģēšanai, rada vielu gana daudz zobgalībām.
Ņemšu piemēru no Kārļa un gana rupju pasūtīšanu "bekot" aizstāšu ar viņa immeriņ pielietoto -
Jauku visiem atlikušo dienu!
Nu kāpēc gandrīz vienmēr atrodas šādi šakāļi (andrievi), kuri jebkuru diskusiju prot novest līdz mietu vicināšanai sētmalē. Pietrūka tikai "maķ" piesaukšanas. Salāpieties, Andriev, varbūt rīt būs labāks garastāvoklis. Jauku arī jums šo novakari. (Diskusija taču bija par terminoloģiju, abi iebraucām auzās)
Domāju, ka vārdus vajaga latviskot. Vajag arī latviskojumus lietot. Vārda lietojumu nenosaka labskanīgums, bet gan pielietojums reklāmā un presē (līdzīgi, ka pirkšanu veicina reklāma un mārketings). "Processor" latviski ir procesors (Tildes vārdnīca). Ja uz visām ceļa zīmēm sarakstīs transportmija un ziņās tēma par Transportmijām būs aktuāla, tad ātri vien to lietos.
Tā. Vispirms paldies Pēterim par ziņu par vārdu procesors, lai gan atļaušos joprojām bilst, ka tas nav īsteni latvisks vārds. Anglosaxim un Andrievam -- priecājos, ka esat salīguši mieru. Anglosaxi, tas, ka pat angļu valodu protoši ļaudis valodas gramatiku nezina, tas nenozīmē, ka tā ir uzrakstāma uz vienas lapas, nebūt ne. Jautājums ir par to, ka angļu valoda ir vairāk sarunvalodā, bet eiropiešu valodas, tajā skaitā latviešu valoda -- gramatikā pamatota. Un Andriev, ja Jums frāze "ej bekot" liekas rupja, tad Jūs gan esat dzīvojis ļoti aizsegtu un bezrūpīgu dzīvi, un varbūt būtu labāk vispār sabiedriskajā apritē nepiedalīties. Jauku visiem vakaru!
Kāpēc vajag tik daudz "cepties" par terminoloģiju. Komisija dara savu darbu - ģenerē vārdus, daži iedzīvojas, daži ne. Jaunvārdiem jābūt (paklanos Endzelīnam), valoda ir dzīvs organisms, nebūs jaunvārdu - vecie vārdi tiks aizstāti ar svešvārdiem, kā tas daudzviet notiek. Komisija gan, šķiet, neņem vērā, valodām ir tendence vienkāršoties, tāpēc garie, sarežģītīe vārdi vienkārši neizdzīvos. Tāpat uzskatu, ka dažas lietas drīkst saukt arī svešvārdos (tie tāpat drīz pārtaps par latviešu valodas jaunvārdiem).
Kārli, par to lapu bija domāts simboliski. Ne jau man Jums stāstīt par angļu valodu. Tomēr darbības vārdiem Simple, Continuous, Perfect tagadnē, pagātnē un nākotnē... Jāatceras, kā kurš izskatās un kad kuru lieto un jau tīri ciešami var sarunaties. Salīdzinājumā ar latv. val. darbības vārdu locīšanu trijās konjugācijās, 7 locījumiem lietvārdiem cik tur tajās deklinācijās... Bet taisnība, katrai valodai savs šarms. Es jau par angļu valodu "cīnos" tāpēc, ka biju tajā iemīlējies, kad vēl nevienu vārdu nezināju, 34 gados sāku mācīties no nulles un 37 gados iestājos universitātes svešvalodu fakultātē. Un esmu laimīgs. Ko vēlu arī visiem pārējiem.
Atzīstas, kurš spēj vārdu "transportmija" izrunāt vienā piegājienā pa vidum neiepauzējot, lai apdomātos, kā tas īsti jāsaka:)
"Transportmija", manuprāt, ir tipisks birokrātu vārds, dažādos zīmogotos dokumentos rakstāms. Stipri šaubos, ka būs daudz cilvēku, kas to lietos ikdienā - arī tie ne, kuri zīmogotos dokumentus parakstīs. Kopš viens latvisko jaunvārdu darinātājs man nicīgi paziņoja, ka ne jau šādām tādām avīželēm, reklāmelēm un ielas publikai viņš sūri grūti pūloties, bet gan tam, lai dzidra latviešu valoda būtu lasāma muitas pavadzīmēs, es uz šiem darboņiem lūru nedaudz šķībi. Manuprāt, valodniekiem būtu jārada tieši tādi vārdi, ko cilvēki labprāt runā Rīgas ielās, nevis tikai Domes transporta lietu komitejas sēdēs. Par "stāvparku" nezinu, varbūt arī ieviesīsies, tomēr manai domāšanai grūti nošķirt stāvparku no lielas stāvvietas.
Ierakstīt komentāru