Labrīt, lasītāji!
Pirmais, kas šorīt jāsaka: Kopš iecirkņu slēgšanas nu jau ir pagājušas 36 stundas un vairāk, bet joprojām Centrālā vēlēšanu komisija nav saņēmusi informāciju no deviņiem iecirkņiem. Tā jau sāk šķist pārāk liela apātija. Visi deviņi iecirkņi ir ārzemēs, attiecīgi -- Losandželosa, Sietla, Klīvlande un Indianapole Amerikā, Varšava, Helsinki, Straumēni Anglijā, Jaunzēlande un Dublina Īrijā. Te acīmredzot ir jāuzdod jautājums par to personu kvalifikāciju, kuras attiecīgajās vietās ir organizējušas vēlēšanu iecirkņus, jo šķiet, ka tās pietrūkst. Vai arī dati ir iesniegti un vēl nav ielikti CVK mājaslapā, arī tas nav īpaši iepriecinošs variants.
Bet ārpus tā, visu pēc kārtas. Vispirms par personālijām. Cik var spriest no patlaban apkopotās informācijas, sarakstu galvenie līderi visi ir ieguvuši vietas Saeimā -- Sarmīte Ēlerte, Valdis Dombrovskis, Aleksejs Loskutovs, Ģirts Kristovskis no Vienotības, visi trīs lielie dūži Šķēle, Šlesers un Ulmanis no "Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem, kuri tagad droši vien ir visnotaļ pūcīgi par to, ka mēs izdevām tik milzīgi lielu naudu un siltu vietiņu nodrošinājām tikai paši sev un vēl pieciem cilvēciņiem" u.tml. No "zaļajiem zemniekiem" Saeimā acīmredzot darbu turpinās Augusts Brigmanis, tur atgriezīsies Saeimas spīkers Gundars Daudze (redzēsim, vai viņš saglabās amatu, par ko gan milzīgas pārliecības nevar būt, ja ņemam vērā to, ka Saskaņas centram taču kaut kas tomēr būs jāpiedāvā...), atgriezīsies ilggadīgais vides ministrs Raimonds Vējonis, seksa "speciālists" Jānis Strazdiņš, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, "pati nezināja, ko ir iesniegusi" varone Sarmīte Pīlāte, kā arī kolēģis Kārlis Seržants, kurš laikā pirms vēlēšanām apliecināja, ka viņš deputāta darbu apvienos ar sava raidījuma vadīšanu televīzijā, tā acīmredzot "zaļo zemnieku" aprindās galvenā haltūrista lomā aizvietojot Viktoru Ščerbatihu, kuru Latgalē svītroja daudz, daudz vairāk cilvēku nekā plusiņu pielika. Arī otram spēkavīram Aivaram Visockim 2. oktobris jaunu darba vietu, šķiet nepiedāvāja. Tāpat no karjeras lielajā politikā visticamāk būs jāatvadās komponistam un profesionālajam īgņam Imantam Kalniņam, kā arī kādreiz par antisemītismu no "Tautas" partijas padzītajam Aleksandram Kiršteinam (viņš gan, tiesa, lielajā politikā negrozījās jau labu laiku). Kļūt par "zaļiem zemniekiem" minētajiem kungiem nepalīdzēja.
"Par labu Latviju mums un savējiem" gadījumā jāsaka, ka gandrīz pilnībā no šī veidojuma ir pazudis tas, kas kādreiz bija "Latvijas ceļš," no astoņiem šķietami ievēlētajiem kandidātiem tikai Rita Strode no Daugavpils kādreiz to pārstāvēja. Visi pārējie ir no "Tautas" partijas un kāda no Šlesera daudzajiem politbiznesa projektiem, kā arī, protams, runa ir par cilvēku, kurš vienmēr bija bezpartejisks un kuram par tādu vajadzēja arī palikt Guntis Ulmanis.
Vēl ir jāaplūko garais burtu savirknējums VLTBLNNK, kurā, šķiet, labāk ir veicies tam VL galam (seši mandāti) nekā tam TBLNNK galam (divi, vien Gaidis Bērziņš un Saeimas mēbele Dzintars Rasnačs). Jautrības meklētājiem Saeimā nu būs jāiztiek bez lielajām balamutēm Dobeļa un Tabūna. VL aktīvists Jānis Trupovnieks piedevām Latgalē no 19. vietas sarakstā pacēlās uz pirmo, ja kas. "Vislatvieši" tagad nonāks izvēles priekšā. Ja būs valdošajā koalīcijā un varbūt pat ar kādu ministra posteni (lai gan, tiesa, ministrēšanas pieredze ir TBLNNK, bet nemaz ne VL galā), tad diez vai vairs būs iespējams reizi gadā pasaulei atgādināt, ka Latvija 2. pasaules karā nosacīti bija Hitlera pusē, kā VL to ir aktīvi darījis atkal un atkal. Politikā nākas arī pieaugt, un nu nāksies domāt par Latvijas tagadni un nākotni, ne tikai par tās pagātni, kā tas VL ļaudīm ir bijis raksturīgi līdz šim.
Nākamā lieta: Laiks grozīt Satversmi. Tajā ir noteikts, ka pēc vēlēšanām Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, šogad tas būs 2. novembris. Protams, ir bijuši gadījumi, kad tik ilgs laiks bijis vajadzīgs, lai sastiķētu kopā koalīciju, piemēram, klaunādei līdzīgajā 6. Saeimā bija jāpamēģina trīs reizes, iekams atradās akceptējams variants. Bet tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šogad nekādu lielu variantu nav. Vai nu Vienotība var sarunāt ar Urbanoviču un tāpēc ne ar Visu Latvijai!, vai arī Vienotība var saglabāt pašreizējo koalīciju. Jā, jā, teorētiski ir iespējama koalīcija, kurā nav Vienotība, bet nekas īpašs neliecina, ka Rīgas pils saimnieks ir pazaudējis prāta spējas, un godīgi sakot man ir neiespējami iedomāties, ka viņš Ministru kabineta atslēgas varētu gribēt uzticēt cilvēkam, kurš nākamos četrus gadus vairāk laika pavadīs tiesas zālē nekā jebkur citur, cilvēkam, kurš ir piesolījis "Biškeku," vai cilvēkam, kura pārstāvētais spēks izgrūda gandrīz visu kampaņai atvēlēto naudu, lai Saeimā nopirktu astoņas vietas. Protams, attiecībā uz minēto cilvēku, kurš dzīvosies pa tiesas zāli, viņa kabatas avīzē šodien kārtējo reizi "Žurnālistu savienības" "priekšsēdētājs" Paiders ir noliecies zemu, lai noskūpstītu sava līdera pēcpusi ar atzinumu, ka visi tie, kas nebalsoja par Vienotību tātad nebalsoja arī par Dombrovski un tāpēc "principā vairākums Latvijas vēlētāju noraidīja Dombrovski kā premjeru." Jā, Juri, draudziņ, jā, jā. Vien tie 74,41 procenti Latvijas vēlētāju, kuri nebalsoja par "zaļajiem zemniekiem," pilnīgi noteikti nebalsoja par domu, ka premjera amatā ir vajadzīgs cilvēks ar tik milzīgu kaudzi kriminālapsūdzību pret sevi. Arī tas "principā" nozīmē, ka Lembim tika pateikts "nē." Kādi nu kuram katram ir "principi..." Bet galvenais ir tas, ka ievēlētajiem deputātiem pie darba ir jāķeras tiklīdz ir izsludināti galīgie rezultāti. Bezcerīgie "kristīgie demokrāti," par kuriem šogad balsoja tikai viņi paši plus vēl suns un kaķis, it kā murmina par rezultātu apstrīdēšanu, bet tas nav nopietni. Satversmē, manuprāt, būtu jāpasaka, ka jaunā Saeima sāk darbu, kolīdz ir izsludināti apstiprinātie rezultāti. Kāpēc kavēties līdz novembrim?
Vēl interesanti ir tas, ka valsts finansējuma krānu šogad ir izdevies atvērt tikai tām partijām, kuras arī iekļuva Saeimā. Neviena cita nesasniedza tos divus procentus balsu, kādi ir vajadzīgi, lai saņemtu valsts finansējumu. Vistuvāk, bet ne īpaši, tam tika vēstures mēslainē beidzot ieslaucītais PCTVL ar 1,43 procentiem -- pat Ždanokas atkomandēšana no Strasbūras vairs nelīdzēja. Neviena cita no partijām pat procentu nesavāca. Negribēja neviens Daugavu iznīcināt. Gatavi bija pasmaidīt, bet ne balsot par cilvēkiem ar "laimes lāci." Nenoticēja partijai, kuras galvenais reklāmas tēls bija bomzis uz ielas. Šogad bija 13 sarakstu, varbūt pēc četriem gadiem varam cerēt uz vēl mazāku skaitu, lai gan, tiesa, šogad Saeimā neiekļuvušās partijas kopā savāca daudz, daudz mazāk balsu nekā pirms četriem, astoņiem u.tml. gadiem, tāpēc to efekts koprezultātā ir daudz niecīgāks (šogad 5,57%, 2006. gadā -- 10,74%, bet 2002. gadā -- 15,8 procenti balsu). Arī vēlētāji kļūst pieaugušāki, partijas viendienītes vairs nepiesaista uzmanību, un labi, ka tā.
Nu atliek cerēt uz procesa nopietnību, ij domājot par to, kuri cilvēki būs valdības ministri, ij domājot par to, kāds būs nākamā gada budžets. Vienotībā būs jāapmierina individuālās JL, SCP un PS ambīcijas un jāsaprot, ka mērķis ir un var būt tikai viens -- nodrošināt ekonomisko izaugsmi, lai Latvija beidzot varētu nostāties atpakaļ uz kājām. Tajā skaitā būs nepieciešams arī ļoti nopietna valdības un ministriju funkciju audits, lai beidzot pārtrauktu to, ko šodien Dienā LTRK vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende pareizi nosaukusi par "ministriju feodālismu." Nepiekrītu viņas ieteiktajam risinājumam -- Vienotībai veidot koalīciju ar SC vien, jo Rīgas domē arī SC ir uzskatāmi demonstrējis, ka "feodālisms" tam ir pietiekami tuvs, bet pamatdoma ir pareizā. Arī te būs jāmierina personīgās ambīcijas. Nevar vairs Latvija atļauties tik lielu ministriju, ministru, valsts sekretāru, valsts sekretāru vietnieku, valsts sekretāru vietnieku vietnieku, uzņēmumu valžu priekšsēdētāju, viņu vietnieku, un visā pārējā, kas mūsu politisko iekārtu ir "rotājis" tik ļoti sen. Cita starpā vērts konstatēt, ka patlaban dienesta automašīnu jautājumā iestigusī Linda Mūrniece Rīgas apgabalā ir 10. vietā, bet Rīgā Vienotība ir ieguvusi tikai deviņas vietas. Tajā skaitā Ojāram Kalniņam un Rasmai Kārkliņai, kuri nu pilnīgi noteikti nebūs gatavi akceptēt domu "rullēsim vien uz priekšu tāpat kā iepriekš." Tas priecē.
Dzīvosim tālāk. Jauku visiem dienu!
pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris
svētdiena, 2010. gada 3. oktobris
Nākamajā dienā pēc vēlēšanām
Labrīt, lasītāji! Labrīt, labrīt, labrīt! Un vēlreiz labrīt, labrīt, labrīt!
Paldies, Latvijas vēlētāji! Paldies par veselā saprāta demonstrēšanu! Ja var ticēt provizorisko rezultātu provizoriskajam vietu sadalījumam Saeimā, tad Vienotībai un "zaļajiem zemniekiem" vien valsts parlamentā ir vairākums. Vēl kopā ar VL/TB/LNNK -- 63 vietas. Labrīt, labrīt, labrīt!
Protams, neesmu nekāds lielais ZZS fans. Ciniskā liekulība, ar kādu "zaļie zemnieki" apgalvo, ka kriminālapsūdzībās grimstošam mazpilsētniekam ir jābūt par premjerministru, ir pretīga (un privātās sarunās man ne viens vien ZZS cilvēks ir teicis, ka labāk būtu, ja minētā mazpilsētnieka nebūtu vispār), un šī nu ir tā partija, kura pēdējo četru gadu laikā ir piedalījusies pietiekami daudzos nedarbos, tajā skaitā centusies legalizēt naudas atmazgāšanu un atsevišķiem "savējiem" uz valsts budžeta rēķina uzsaukt lielus ietaupījumus zemes privatizēšanā (tas bija tas "viņas pašas nesaprata, ko iesniegušas" brīdis). Taču bez ZZS Vienotībai koalīcija nesanāk, ja nu vienīgi ar "Saskaņas" centru, bet diez vai. Urbanovičs ar lielu krūti jau ir sācis apgalvot, ka bez SC valdība nesanākšot "ģeometriskā" nozīmē (matemātiķis laikam), kā arī "aritmētiskā" nozīmē, bet aritmētika tomēr ļoti skaidri demonstrē, ka bez SC pašreizējā koalīcija var iztikt arī turpmāk, un diez vai nu mūs gaida Urbanoviča piesolītā "Biškeka." Tiesa, var jau veidot superkoalīciju arī ar SC, bet nedomāju, ka visi Vienotības vēlētāji tā kaut ko uztvertu ar īpašu prieku. Varbūt "saskaņiešiem" var pāris Saeimas komisijas iedot, noteikti jau vietu, pat augstu vietu Saeimas prezidijā. Bet premjerēšana nesanāks, tāpēc finanšu ministra un ārlietu ministra vieta arī ne, un labi, ka tā. Gluži tik plati atplestas rociņas Kremlim tomēr šoruden nesagaidīt.
Bet, kā jau lasītāji droši vien saprot, man vislielākais un neviltotākais prieks ir par to, ka pēc visu "sadarbības" līgumu slēgšanas, pēc visas ņirgāšanās par priekšvēlēšanu kampaņas godīgumu, pēc visas bombardēšanas ar e-pastiem, e-pastiem, e-pastiem, pēc visas apgalvošanas, ka kandidātam kaut kas ir ciets, pēc visiem baloniem, kas izdalīti bērniem ... pēc visa tā, Aināra Šlesera un Andra Šķēles biznesa projekts ir cietis absolūtu fiasko. Aprēķini liecina, ka Saeimā šim veidojumam varētu būt astoņas vietas. Astoņas. Tā ir tikai viena ceturtā daļa no tā mandātu skaita, kuru "Tautas" partija un LPP/LC atsevišķi startējot Saeimā ieguva pirms četriem gadiem. Cik fantastiska (šī vārda vispozitīvākajā nozīmē) pārrēķināšanās! Negribēja Latvijas vēlētāji jūsu piesolīto "labo" Latviju, kungi! Negribēja Jūs vēl uz četriem gadiem laist pie kloķiem. Ulmani no pensionāra statusa izvilkāt laukā, kolēģi Meļņiku pārvilinājāt savā tumšo spēku pusē, jauniešus uzrīdījāt visām iespējamām instancēm ... un čiks. Čiks, čiks, čiks. Protams, patlaban vēl nevaram zināt, kuriem astoņiem no tiem 115 kandidātiem, kurus "labās" Latvijas piesolītāji izvirzīja, būs kritusi laimīgā loze, bet vai dieniņ, vai dieniņ, cik ļoti ceru, ka ir ievēlēts ij Šlesers, ij Šķēle, ij Ulmanis, jo tad mēs varēsim rīkot totalizatoru par to, kuram no viņiem ierindas deputāta statuss apniks visātrāk. Nedodu ne divi, ka Šlesers nolems palikt Rīgas domē un mandātu atdot kādam citam. Protams, tā būs vēlētāju kārtējā piekrāpšana, vēlētāji balsoja par to, lai lielais putnu mīļotājs un buldozers būtu Saeimā, bet... Šķēle jau reiz ir mandātu nometis, kad ierindas deputāta statuss izrādījās viņa eksaltētajai pašizpratnei nepiemērots. Būs prieks skatīties.
Un, kas attiecas uz Vienotību -- labi padarīts darbiņš, bet nu tikai viss sāksies. Redzēsim, kā partijai vakar būs gājis ar plusiņiem un svītrojumiem, piemēram, vai vēlētāji Rīgā piemirsa to, ka kandidātei Mūrniecei ir visai savdabīga izpratne par dienesta automašīnām un kandidātam Pulkam visticamāk nevajadzēja izmantot Rīgas domes resursus, lai reklamētu pašam sevi. Redzēsim, cik deputātu būs ievēlēti no katra Vienotības spārna, un redzēsim, cik labi vai slikti šie spārni spēs sadzīvot tad, kad pienāks laiks darīt smago darbu. Bet par visu vairāk, lūdzu, pārtrauciet Latvijas republikas politkorumpētās banānu republikas statusu! Ja reiz par godīgumu, tad nudien par godīgumu arī tad, kad godīgums ir problēma "savējiem."
Labs rīts. Nudien labs, labs rīts!
Jauku visiem dienu!
Paldies, Latvijas vēlētāji! Paldies par veselā saprāta demonstrēšanu! Ja var ticēt provizorisko rezultātu provizoriskajam vietu sadalījumam Saeimā, tad Vienotībai un "zaļajiem zemniekiem" vien valsts parlamentā ir vairākums. Vēl kopā ar VL/TB/LNNK -- 63 vietas. Labrīt, labrīt, labrīt!
Protams, neesmu nekāds lielais ZZS fans. Ciniskā liekulība, ar kādu "zaļie zemnieki" apgalvo, ka kriminālapsūdzībās grimstošam mazpilsētniekam ir jābūt par premjerministru, ir pretīga (un privātās sarunās man ne viens vien ZZS cilvēks ir teicis, ka labāk būtu, ja minētā mazpilsētnieka nebūtu vispār), un šī nu ir tā partija, kura pēdējo četru gadu laikā ir piedalījusies pietiekami daudzos nedarbos, tajā skaitā centusies legalizēt naudas atmazgāšanu un atsevišķiem "savējiem" uz valsts budžeta rēķina uzsaukt lielus ietaupījumus zemes privatizēšanā (tas bija tas "viņas pašas nesaprata, ko iesniegušas" brīdis). Taču bez ZZS Vienotībai koalīcija nesanāk, ja nu vienīgi ar "Saskaņas" centru, bet diez vai. Urbanovičs ar lielu krūti jau ir sācis apgalvot, ka bez SC valdība nesanākšot "ģeometriskā" nozīmē (matemātiķis laikam), kā arī "aritmētiskā" nozīmē, bet aritmētika tomēr ļoti skaidri demonstrē, ka bez SC pašreizējā koalīcija var iztikt arī turpmāk, un diez vai nu mūs gaida Urbanoviča piesolītā "Biškeka." Tiesa, var jau veidot superkoalīciju arī ar SC, bet nedomāju, ka visi Vienotības vēlētāji tā kaut ko uztvertu ar īpašu prieku. Varbūt "saskaņiešiem" var pāris Saeimas komisijas iedot, noteikti jau vietu, pat augstu vietu Saeimas prezidijā. Bet premjerēšana nesanāks, tāpēc finanšu ministra un ārlietu ministra vieta arī ne, un labi, ka tā. Gluži tik plati atplestas rociņas Kremlim tomēr šoruden nesagaidīt.
Bet, kā jau lasītāji droši vien saprot, man vislielākais un neviltotākais prieks ir par to, ka pēc visu "sadarbības" līgumu slēgšanas, pēc visas ņirgāšanās par priekšvēlēšanu kampaņas godīgumu, pēc visas bombardēšanas ar e-pastiem, e-pastiem, e-pastiem, pēc visas apgalvošanas, ka kandidātam kaut kas ir ciets, pēc visiem baloniem, kas izdalīti bērniem ... pēc visa tā, Aināra Šlesera un Andra Šķēles biznesa projekts ir cietis absolūtu fiasko. Aprēķini liecina, ka Saeimā šim veidojumam varētu būt astoņas vietas. Astoņas. Tā ir tikai viena ceturtā daļa no tā mandātu skaita, kuru "Tautas" partija un LPP/LC atsevišķi startējot Saeimā ieguva pirms četriem gadiem. Cik fantastiska (šī vārda vispozitīvākajā nozīmē) pārrēķināšanās! Negribēja Latvijas vēlētāji jūsu piesolīto "labo" Latviju, kungi! Negribēja Jūs vēl uz četriem gadiem laist pie kloķiem. Ulmani no pensionāra statusa izvilkāt laukā, kolēģi Meļņiku pārvilinājāt savā tumšo spēku pusē, jauniešus uzrīdījāt visām iespējamām instancēm ... un čiks. Čiks, čiks, čiks. Protams, patlaban vēl nevaram zināt, kuriem astoņiem no tiem 115 kandidātiem, kurus "labās" Latvijas piesolītāji izvirzīja, būs kritusi laimīgā loze, bet vai dieniņ, vai dieniņ, cik ļoti ceru, ka ir ievēlēts ij Šlesers, ij Šķēle, ij Ulmanis, jo tad mēs varēsim rīkot totalizatoru par to, kuram no viņiem ierindas deputāta statuss apniks visātrāk. Nedodu ne divi, ka Šlesers nolems palikt Rīgas domē un mandātu atdot kādam citam. Protams, tā būs vēlētāju kārtējā piekrāpšana, vēlētāji balsoja par to, lai lielais putnu mīļotājs un buldozers būtu Saeimā, bet... Šķēle jau reiz ir mandātu nometis, kad ierindas deputāta statuss izrādījās viņa eksaltētajai pašizpratnei nepiemērots. Būs prieks skatīties.
Un, kas attiecas uz Vienotību -- labi padarīts darbiņš, bet nu tikai viss sāksies. Redzēsim, kā partijai vakar būs gājis ar plusiņiem un svītrojumiem, piemēram, vai vēlētāji Rīgā piemirsa to, ka kandidātei Mūrniecei ir visai savdabīga izpratne par dienesta automašīnām un kandidātam Pulkam visticamāk nevajadzēja izmantot Rīgas domes resursus, lai reklamētu pašam sevi. Redzēsim, cik deputātu būs ievēlēti no katra Vienotības spārna, un redzēsim, cik labi vai slikti šie spārni spēs sadzīvot tad, kad pienāks laiks darīt smago darbu. Bet par visu vairāk, lūdzu, pārtrauciet Latvijas republikas politkorumpētās banānu republikas statusu! Ja reiz par godīgumu, tad nudien par godīgumu arī tad, kad godīgums ir problēma "savējiem."
Labs rīts. Nudien labs, labs rīts!
Jauku visiem dienu!
sestdiena, 2010. gada 2. oktobris
Vēlēšanu dienā
Labrīt, lasītāji!
Nu, ko. Tā diena ir pienākusi. Padzeršu vēl mazliet tējas, uzrakstīšu blogu, došos uz iecirkni un balsošu. Atvainojiet visi apmaksātie "komentētāji," bet par biznesa projektu, kas saucas Minhauzena dēls plus Mākoņpapus nu nekādā gadījumā ne. Saprotu, protams, ka vēl ne viss mūsu valstī ir "sakārtots" un "noprihvatizēts," piemēram, atkritumu apstrādes un vēja enerģijas jomā, un tāpēc attiecīgajām interesēm nu ļoti, ļoti, ĻOTI gribas vēl vismaz uz četriem gadiem tikt pie kloķiem, bet, nu nē. Nē, nē, nē.
Jo cik tālu var aizstiepties šī veidojuma negodīgums? Nu, neticu es, neticu, neticu, neticu, ka tas, ka uz plakātiem piepeši buldozera ģīmja vietā ir uzradies hokeja spēlētāja ģīmis ar to pašu saraksta numuru un daudzmaz to pašu reklāmas tekstu nudien bija tāds pavisam nejaušs, no debesu eņģeļiem inspirēts pasākums, kuram ar Minhauzena dēla un Mākoņpapus biznesa projektu nu nebija pilnīgi un absolūti ne mazākā sakara nekad un nekad un nekad. Vēl jo vairāk, ja uzņēmējdarbības vidē piepeši kādam nāca bezprecedenta apgaismība, ka visas daudzās reklāmas vietas "hokeja spēlētāja" reklamēšanai ir jāatdod par baltu velti. Nudien labdaris. Droši vien, ka galus te neviens nespēs savilkt, Minhauzena dēla un Mākoņpapus biznesa projekta ļaudis ir ar senu, senu vēsturi par to, kā visu var tā smuki paslēpt aiz septiņiem ofšoriem. Arī šoreiz izrādās, ka uzņēmums, kurš piepeši ir kļuvis tik ārprātīgi dāsns, ka ir gatavs visu dot par velti, nav īsti identificējams, nav īsti atrodams. Un te nu mēs nonākam pie šodien paša būtiskākā jautājuma -- vai tiešām mēs vēl četrus gadus vēlamies politisku iekārtu, kuras augšgalā ir smīnoši negodīgi cilvēki ar paceltu rokas vidējo pirkstu un attieksmi pret "vaukšķiem," kā vēlētājus reiz nosauca klasiķis "stabilitātes garants," kuras centrā ir doma "Paldies par balsojumu, tagad ejiet dirst." Piedodiet rupjību, bet tāda nudien ir šo cilvēku attieksme.
Rīt mēs pamodīsimies Latvijas republikā. Nekas tāds šodien nevar notikt, kura rezultātā aizparīt valdošā "elite" valsti pārdos Krievijai vai Kremlim. Taču pēdējos četrus gadus valdībā un Saeimā aprakstīt ar citu vārdu, kā "šeptēšanās," būtu pat ļoti pagrūti. No tā man neizriet, ka tagad vajag dot iespēju tam vienam spēkam, kurš visu laiku ir sēdējis bezcerīgā opozīcijā, jo nav nekā tāda par Rubika pārstāvēto spēku, kas man liecinātu, ka te nu ir tie ļaudis, kuriem interesē Latvija, Latvijas tauta un tās celšana saulītē. Taču nezinu, kā citiem, bet es neesmu aizmirsis, kuras partijas konkrēti bija pie teikšanas tad, kad, kā jau rakstīju vakar, valdošās "elites" filozofija bija "gāzi grīdā" un "nasing spešal." Ar šīm atmiņām es arī tagad došos vēlēt. Un pēc tam aplūkot Centrāltirgus no jauna izremontēto dārzeņu paviljonu. Ja godīgi, nemaz nebiju pamanījis, ka tas tiek remontēts. Visu dzīvē laikam nevar pamanīt.
Jauku visiem dienu!
Nu, ko. Tā diena ir pienākusi. Padzeršu vēl mazliet tējas, uzrakstīšu blogu, došos uz iecirkni un balsošu. Atvainojiet visi apmaksātie "komentētāji," bet par biznesa projektu, kas saucas Minhauzena dēls plus Mākoņpapus nu nekādā gadījumā ne. Saprotu, protams, ka vēl ne viss mūsu valstī ir "sakārtots" un "noprihvatizēts," piemēram, atkritumu apstrādes un vēja enerģijas jomā, un tāpēc attiecīgajām interesēm nu ļoti, ļoti, ĻOTI gribas vēl vismaz uz četriem gadiem tikt pie kloķiem, bet, nu nē. Nē, nē, nē.
Jo cik tālu var aizstiepties šī veidojuma negodīgums? Nu, neticu es, neticu, neticu, neticu, ka tas, ka uz plakātiem piepeši buldozera ģīmja vietā ir uzradies hokeja spēlētāja ģīmis ar to pašu saraksta numuru un daudzmaz to pašu reklāmas tekstu nudien bija tāds pavisam nejaušs, no debesu eņģeļiem inspirēts pasākums, kuram ar Minhauzena dēla un Mākoņpapus biznesa projektu nu nebija pilnīgi un absolūti ne mazākā sakara nekad un nekad un nekad. Vēl jo vairāk, ja uzņēmējdarbības vidē piepeši kādam nāca bezprecedenta apgaismība, ka visas daudzās reklāmas vietas "hokeja spēlētāja" reklamēšanai ir jāatdod par baltu velti. Nudien labdaris. Droši vien, ka galus te neviens nespēs savilkt, Minhauzena dēla un Mākoņpapus biznesa projekta ļaudis ir ar senu, senu vēsturi par to, kā visu var tā smuki paslēpt aiz septiņiem ofšoriem. Arī šoreiz izrādās, ka uzņēmums, kurš piepeši ir kļuvis tik ārprātīgi dāsns, ka ir gatavs visu dot par velti, nav īsti identificējams, nav īsti atrodams. Un te nu mēs nonākam pie šodien paša būtiskākā jautājuma -- vai tiešām mēs vēl četrus gadus vēlamies politisku iekārtu, kuras augšgalā ir smīnoši negodīgi cilvēki ar paceltu rokas vidējo pirkstu un attieksmi pret "vaukšķiem," kā vēlētājus reiz nosauca klasiķis "stabilitātes garants," kuras centrā ir doma "Paldies par balsojumu, tagad ejiet dirst." Piedodiet rupjību, bet tāda nudien ir šo cilvēku attieksme.
Rīt mēs pamodīsimies Latvijas republikā. Nekas tāds šodien nevar notikt, kura rezultātā aizparīt valdošā "elite" valsti pārdos Krievijai vai Kremlim. Taču pēdējos četrus gadus valdībā un Saeimā aprakstīt ar citu vārdu, kā "šeptēšanās," būtu pat ļoti pagrūti. No tā man neizriet, ka tagad vajag dot iespēju tam vienam spēkam, kurš visu laiku ir sēdējis bezcerīgā opozīcijā, jo nav nekā tāda par Rubika pārstāvēto spēku, kas man liecinātu, ka te nu ir tie ļaudis, kuriem interesē Latvija, Latvijas tauta un tās celšana saulītē. Taču nezinu, kā citiem, bet es neesmu aizmirsis, kuras partijas konkrēti bija pie teikšanas tad, kad, kā jau rakstīju vakar, valdošās "elites" filozofija bija "gāzi grīdā" un "nasing spešal." Ar šīm atmiņām es arī tagad došos vēlēt. Un pēc tam aplūkot Centrāltirgus no jauna izremontēto dārzeņu paviljonu. Ja godīgi, nemaz nebiju pamanījis, ka tas tiek remontēts. Visu dzīvē laikam nevar pamanīt.
Jauku visiem dienu!
piektdiena, 2010. gada 1. oktobris
Vienu dienu pirms vēlēšanām
Labdien, lasītāji!
Nu, ko. Beidzot esam atbrīvoti no politiskās aģitācijas, šodien politiskās partijas ar to nedrīkst nodarboties. Vēl neesmu bijis pilsētas apgaitā, nezinu, vai tiešām ir novākti visi iespējamie plakāti, trafareti uz ielas un viss pārējais, kas Rīgas centru pēdējās nedēļās ir dekorējis koši jo koši, bet ticēsim, ka partijas visas ir ļoti godīgas un apzinīgas un būs visu novākušas precīzi tā, kā tas ir likumā paredzēts. Jo mēs taču esam labticīgi par to, cik partijas ir godīgas un apzinīgais, vai ne tā?
Tādus vārdus rakstu, jo negribu, lai atsevišķu partiju atsevišķu jauniešu organizāciju atsevišķi vadītāji atkal satrauktos līdz brīdim, kad apakšbikses ir pilnīgi samežģījušās. Man viņu žēl, ka viņi ir tik ļoti nervozi. To rakstu tāpēc, ka man šajās dienās pienāca depeša no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ar lūgumu paskaidrot, vai kāds man ir maksājis par to, ko es raidījumā "Skats no malas" teicu 14. jūnijā un raidījumā "Krustpunktā" 23. jūlijā, 13. augustā un 20. augustā. KNAB neteica, kāpēc ir radies šāds jautājums, bet ņemot vērā to, ka minētās atsevišķās partijas atsevišķās jauniešu organizācijas atsevišķie vadītāji par mani visas vasaras garumā ir bombardējuši pilnīgi visas iespējamās instances, uzskatu par pat visnotaļ iespējamu, ka minētās atsevišķās partijas atsevišķās jauniešu organizācijas atsevišķie vadītāji (APAJOAV) būs atbildīgi arī par šo depešu. Uzrakstīju atbildi, kā jau tas nākas. Teicu, ka neviens man nekad nav neko maksājis par viedokļa paušanu, nepaušanu vai noklusēšanu un vispār šādu apgalvojumu uzskatu par visnotaļ nekorektu un aizvainojošu, jo sūdzības iesniedzējiem acīmredzot nav prātiņā ienākusi doma, ka viedoklis var veidoties arī uz pilsoniskiem pamatiem, nav vajadzīgs netīrs darījums zem galda. Protams, APAJOAV pārstāv politisku spēku, kuram ar dažādiem darījumiem zem galda (kurš, savukārt, atrodas ofšorā) ir visnotaļ gara vēsture, lai neteiktu bārda, un tāpēc varbūt APAJOAV nevar prātiņā ienākt doma, ka žurnālisti reizēm var runāt to, ko viņi tic, arī bez kukuļdošanas, bet tā jau ir viņu problēma.
Savukārt, ja domājam par rīt gaidāmajām vēlēšanām, tad pat ļoti uzjautrina viens ļoti iespējams variants pēc tam -- tas, ka Šķēle, Šlesers un Ulmanis visi kļūs par ierindas deputātiem. Pēdējais Saeimā ir sabijis vien ļoti īsu sprīdi pirms tapa iecelts par Valsts prezidentu, visumā piekrītu viņa pēctecei Vairai Vīķei-Freibergai, ka tas nav visprezidentāliski, no turienes laisties atpakaļ uz likumdevēju, bet lai tā būtu. Drīzāk pret kādreizējo prezidentu varētu būt iebildumi par īsto vai pietēloto vientiesību, kādu viņš turpina demonstrēt attiecībā uz saviem "cīņas biedriem." Šodien jau atkal kādā intervijā par abiem AŠ, vai kvadrātā vai atsevišķi, viņš ir nācis ar šādu atzinumu: "Pat vislielākajam noziedzniekam, kas neattiecas ne uz vienu no šiem kungiem, kad pienāk zināms laiks, tiek piedots un viss aizmirsts." Nu, aizmāršība un piedošana varbūt Ulmanim ir domāšanas sastāvdaļa, bet runa jau nav par abiem "kungiem," runa ir arī par politisko pārliecību, kādu viņi pārstāv. Redzēsim, kas notiks rīt, bet ir visnotaļ liela iespēja, ka politorganizācija "Par labu Latviju (mums un mūsu sponsoriem)" neiegūs tādu pārstāvniecību, kas ļaus diktēt noteikumus, un tad nu tik tiešām būs iespējams minētais variants. Pēdējo reizi, kad Šķēle kļuva par ierindas deputātu, viņš sagarlaikojās apmēram piecu minūšu laikā, nometa mandātu uz grīdas un paziņoja, ka viņš no politikas aiziet pavisam un uz visiem laikiem. Šleseram, savukārt, tā būtu gana liela problēma -- domājams, ne bez pārdomām par viņu laikā pirms priekšvēlēšanu sezonas Saeimā izskanēja doma, ka pašvaldību deputātiem pēc ievēlēšanas Saeimā būtu jādod iespēja izvēlēties, vai iet uz Saeimu vai palikt pašvaldībā. Šī doma, laimīgā kārtā netika akceptēta, un tāpēc, ja neizpildīsies acīmredzot buldozera prātā vien atrodamā pārliecība, ka viņš noteikti, konkrēti un "cieti" (vēdera ciete, vai?) būs premjerministrs, cilvēks būs sprukās, jo nākamās pašvaldību vēlēšanas, kad šis nemiera gars atkal varēs mesties citā virzienā, vēl ir visnotaļ tālu aiz kalniem.
Nobeigumā gribu teikt vēl vienu lietu: Ejiet, lūdzu, visi rīt uz iecirkņiem. Ir konkrēts iemesls, kāpēc lielāks balsotāju skaits ir labāks par mazāku balsotāju skaitu. Ja gribas, metiet kastē tukšu aploksni, vismaz ar to balsotāju skaits būs par vienu lielāks. Bet tukša aploksne tomēr nebūs pats atbildīgākais piegājiens. Jo tūlīt pēc vēlēšanām mums būs vajadzīgs saprātīgs parlaments, kurš spēs izveidot valdību un pēc tam atrast veidu, kā "konsolidēt" nākamā gada budžetu tā, lai tautai sāpes nebūtu pavisam un pagalam neciešamas. Mums ir vajadzīgs parlaments, kurš cīnīsies pret korupciju, nevis pret pretkorupcijas centieniem, kā tas ir bijis pēdējo četru gadu laikā. Vajadzīgs parlaments, kurš beidzot un pavisam izskaudīs "savējo" būšanu no politikas. Kurš amatos ievēlēs cilvēkus tāpēc, ka viņi ir profesionāli, ne tāpēc, ka kādai politikānei savajadzējās siltu vietiņu nākamajiem 10 gadiem vai tāpēc, ka ir cerības, ka cilvēks izrādīsies bīdāms. Svītrojiet kandidātus, lieciet plusiņus. Un atcerieties, lūdzu, kas bija pie teikšanas tad, kad valstī politiskā filozofija bija "gāzi grīdā" un "nasing spešal."
Jauku visiem dienu!
Nu, ko. Beidzot esam atbrīvoti no politiskās aģitācijas, šodien politiskās partijas ar to nedrīkst nodarboties. Vēl neesmu bijis pilsētas apgaitā, nezinu, vai tiešām ir novākti visi iespējamie plakāti, trafareti uz ielas un viss pārējais, kas Rīgas centru pēdējās nedēļās ir dekorējis koši jo koši, bet ticēsim, ka partijas visas ir ļoti godīgas un apzinīgas un būs visu novākušas precīzi tā, kā tas ir likumā paredzēts. Jo mēs taču esam labticīgi par to, cik partijas ir godīgas un apzinīgais, vai ne tā?
Tādus vārdus rakstu, jo negribu, lai atsevišķu partiju atsevišķu jauniešu organizāciju atsevišķi vadītāji atkal satrauktos līdz brīdim, kad apakšbikses ir pilnīgi samežģījušās. Man viņu žēl, ka viņi ir tik ļoti nervozi. To rakstu tāpēc, ka man šajās dienās pienāca depeša no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ar lūgumu paskaidrot, vai kāds man ir maksājis par to, ko es raidījumā "Skats no malas" teicu 14. jūnijā un raidījumā "Krustpunktā" 23. jūlijā, 13. augustā un 20. augustā. KNAB neteica, kāpēc ir radies šāds jautājums, bet ņemot vērā to, ka minētās atsevišķās partijas atsevišķās jauniešu organizācijas atsevišķie vadītāji par mani visas vasaras garumā ir bombardējuši pilnīgi visas iespējamās instances, uzskatu par pat visnotaļ iespējamu, ka minētās atsevišķās partijas atsevišķās jauniešu organizācijas atsevišķie vadītāji (APAJOAV) būs atbildīgi arī par šo depešu. Uzrakstīju atbildi, kā jau tas nākas. Teicu, ka neviens man nekad nav neko maksājis par viedokļa paušanu, nepaušanu vai noklusēšanu un vispār šādu apgalvojumu uzskatu par visnotaļ nekorektu un aizvainojošu, jo sūdzības iesniedzējiem acīmredzot nav prātiņā ienākusi doma, ka viedoklis var veidoties arī uz pilsoniskiem pamatiem, nav vajadzīgs netīrs darījums zem galda. Protams, APAJOAV pārstāv politisku spēku, kuram ar dažādiem darījumiem zem galda (kurš, savukārt, atrodas ofšorā) ir visnotaļ gara vēsture, lai neteiktu bārda, un tāpēc varbūt APAJOAV nevar prātiņā ienākt doma, ka žurnālisti reizēm var runāt to, ko viņi tic, arī bez kukuļdošanas, bet tā jau ir viņu problēma.
Savukārt, ja domājam par rīt gaidāmajām vēlēšanām, tad pat ļoti uzjautrina viens ļoti iespējams variants pēc tam -- tas, ka Šķēle, Šlesers un Ulmanis visi kļūs par ierindas deputātiem. Pēdējais Saeimā ir sabijis vien ļoti īsu sprīdi pirms tapa iecelts par Valsts prezidentu, visumā piekrītu viņa pēctecei Vairai Vīķei-Freibergai, ka tas nav visprezidentāliski, no turienes laisties atpakaļ uz likumdevēju, bet lai tā būtu. Drīzāk pret kādreizējo prezidentu varētu būt iebildumi par īsto vai pietēloto vientiesību, kādu viņš turpina demonstrēt attiecībā uz saviem "cīņas biedriem." Šodien jau atkal kādā intervijā par abiem AŠ, vai kvadrātā vai atsevišķi, viņš ir nācis ar šādu atzinumu: "Pat vislielākajam noziedzniekam, kas neattiecas ne uz vienu no šiem kungiem, kad pienāk zināms laiks, tiek piedots un viss aizmirsts." Nu, aizmāršība un piedošana varbūt Ulmanim ir domāšanas sastāvdaļa, bet runa jau nav par abiem "kungiem," runa ir arī par politisko pārliecību, kādu viņi pārstāv. Redzēsim, kas notiks rīt, bet ir visnotaļ liela iespēja, ka politorganizācija "Par labu Latviju (mums un mūsu sponsoriem)" neiegūs tādu pārstāvniecību, kas ļaus diktēt noteikumus, un tad nu tik tiešām būs iespējams minētais variants. Pēdējo reizi, kad Šķēle kļuva par ierindas deputātu, viņš sagarlaikojās apmēram piecu minūšu laikā, nometa mandātu uz grīdas un paziņoja, ka viņš no politikas aiziet pavisam un uz visiem laikiem. Šleseram, savukārt, tā būtu gana liela problēma -- domājams, ne bez pārdomām par viņu laikā pirms priekšvēlēšanu sezonas Saeimā izskanēja doma, ka pašvaldību deputātiem pēc ievēlēšanas Saeimā būtu jādod iespēja izvēlēties, vai iet uz Saeimu vai palikt pašvaldībā. Šī doma, laimīgā kārtā netika akceptēta, un tāpēc, ja neizpildīsies acīmredzot buldozera prātā vien atrodamā pārliecība, ka viņš noteikti, konkrēti un "cieti" (vēdera ciete, vai?) būs premjerministrs, cilvēks būs sprukās, jo nākamās pašvaldību vēlēšanas, kad šis nemiera gars atkal varēs mesties citā virzienā, vēl ir visnotaļ tālu aiz kalniem.
Nobeigumā gribu teikt vēl vienu lietu: Ejiet, lūdzu, visi rīt uz iecirkņiem. Ir konkrēts iemesls, kāpēc lielāks balsotāju skaits ir labāks par mazāku balsotāju skaitu. Ja gribas, metiet kastē tukšu aploksni, vismaz ar to balsotāju skaits būs par vienu lielāks. Bet tukša aploksne tomēr nebūs pats atbildīgākais piegājiens. Jo tūlīt pēc vēlēšanām mums būs vajadzīgs saprātīgs parlaments, kurš spēs izveidot valdību un pēc tam atrast veidu, kā "konsolidēt" nākamā gada budžetu tā, lai tautai sāpes nebūtu pavisam un pagalam neciešamas. Mums ir vajadzīgs parlaments, kurš cīnīsies pret korupciju, nevis pret pretkorupcijas centieniem, kā tas ir bijis pēdējo četru gadu laikā. Vajadzīgs parlaments, kurš beidzot un pavisam izskaudīs "savējo" būšanu no politikas. Kurš amatos ievēlēs cilvēkus tāpēc, ka viņi ir profesionāli, ne tāpēc, ka kādai politikānei savajadzējās siltu vietiņu nākamajiem 10 gadiem vai tāpēc, ka ir cerības, ka cilvēks izrādīsies bīdāms. Svītrojiet kandidātus, lieciet plusiņus. Un atcerieties, lūdzu, kas bija pie teikšanas tad, kad valstī politiskā filozofija bija "gāzi grīdā" un "nasing spešal."
Jauku visiem dienu!
ceturtdiena, 2010. gada 30. septembris
Divas dienas pirms vēlēšanām
Labrīt, lasītāji!
Sabiedriskās politikas pētījumu centrs Providus ir paziņojis rezultātus pētījumam par slēpto reklāmu. Nekādu pārsteigumu tur nav. Tas, ko Providus uzskata par, iespējams, slēpto reklāmu, visvairāk attiecas uz politekonomiski korumpēto savārstījumu, kurā piedalās "Latvijas ceļš" (izveidoja korporatīvo sistēmu, kurā bija iespējami "stipendiāti" un viss pārējais, kas mūsu valsts politisko "eliti" laika gaitā padarīja par banānu republikas cienīgu), "Latvijas pirmā partija" (biznesa projekts vienam cilvēkam, kura attieksme pret politiku (politika, tā mēs šodien uzzinām kādā intervijā, viņam "patīkot," jo "man patīk ietekmēt procesus, kad ar saviem lēmumiem vari virzīt valsti" -- jā, jā, šeptēšanos un "šofera dēlu" biznesu laikam var saukt arī tā), un "Tautas partija," kura politikāņu augstprātību pacēla neiedomājamos augstumos (Kalvītis un viņa "vaukšķi" tandēmā ar pārliecību, ka reiz ievēlēti, politikāņi drīkst darīt da jebko). Šis savārstījums par piecu procentu pārsniegšanu sestdien nevar būt pārliecināts, un tāpēc tas izmisis dara pilnīgi visu ko pēc kārtas, lai sev piesaistītu uzmanību. Neviena cita šogad vēlēšanās pārstāvēta partija nav tik ļoti bombardējusi e-pastus ar paziņojumiem par visu, visu, visu ko. Savārstījums ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas zīmuļu asinātāju asociāciju. Savārstījums priecājas par to, ka saule spīd. Savārstījuma "premjerministra kandidāts" ir pakasījis pēcpusi. U.tml.
Tomēr, manuprāt, te runa ir mazāk par slēptu reklāmu un vairāk par nedisciplinētu un angažētu "žurnālistiku." Ja televīzijas diskusijas laikā uz grīdas ir vienas partijas simbolika, tas nav nekas slēpts. Ja "krievvalodīga" avīze apjūsmo pati savu kolēģi, kurš kandidē vēlēšanās, tad arī tas nav nekas slēpts. Taču jautājums minēto iestāžu darbiniekiem tomēr ir lūk, kāds: Kauna nav? Vai, pareizāk sakot, profesionālā pašcieņa ir devusies atvaļinājumā? Jo pats baismīgākais, ko buldozers ir savāvuļojis minētajā intervijā ir pārliecība, ka tagad, kad viņa kādreizējais biznesa partneris Koziols it kā ir nopircis kontrolpaketi laikrakstā Diena, "avīze kļūs pragmātiskāka, daudz valstiskāka." Es ļoti ceru, ka katrs Dienas līdzstrādnieks to izlasot norausa pa asarai, jo te nu skaidrāk par skaidru ir redzama mūsu valsts "gudro galvu" indeve kontrolēt medijus, jo ir bail, ko neatkarīgi mediji varētu sarakstīt. Patlaban galvenais Dienā nav tas, kas tur ir. Galvenais ir tas, kā tur vairs nav. Nav vairs satura par buldozeram līdzīgo politikāņu neizdarībām un grēkiem. Moris savu ir padarījis. Pēc vēlēšanām moris varēs iet. Un visticamāk nākamgad starptautiskā organizācija Freedom House Latviju pazeminās reitingos līdz atzinumam, ka mūsu valstī prese ir tikai daļēji brīva. Un tad nu mūsējā būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai ir piešķirts šāds "gods," un mūsu banānu republika būs kopā ar tādām valstīm, kā Pakistāna un Nigērija. Urrā!
Taču šodien presē ir arī kaut kas tāds, ka lika pasmaidīt no sirds. Žurnāls Ir intervēja grupu 1. kursa studentu no Latvijas universitātes, kuri šogad pirmo reizi piedalīsies vēlēšanās. No viņiem 90 procenti paredz, ka parīt dosies uz iecirkni. Lieliski. Uzmundrina tas, ka 78 procenti atzina, ka godīgums politikāņos ir vēlama īpašība. Un nudien liels, liels paldies tam vārdā nenosauktajam studentam, kurš atbildot uz jautājumu "Kurš politiķis ir pelnījis, ka viņu uz gadu aizsūta padzīvot uz skarbas, vientuļas salas?" ir atbildējis šādi: "Šķēli, bet ne uz ilgu laiku, jo parādīsies jauns meitasuzņēmums, kas būs reģistrēts tur." Kā ir ierasts rakstīt mūsdienu interneta vidē -- LOL. Vai arī ROFLMAO.
Jauku visiem dienu!
Sabiedriskās politikas pētījumu centrs Providus ir paziņojis rezultātus pētījumam par slēpto reklāmu. Nekādu pārsteigumu tur nav. Tas, ko Providus uzskata par, iespējams, slēpto reklāmu, visvairāk attiecas uz politekonomiski korumpēto savārstījumu, kurā piedalās "Latvijas ceļš" (izveidoja korporatīvo sistēmu, kurā bija iespējami "stipendiāti" un viss pārējais, kas mūsu valsts politisko "eliti" laika gaitā padarīja par banānu republikas cienīgu), "Latvijas pirmā partija" (biznesa projekts vienam cilvēkam, kura attieksme pret politiku (politika, tā mēs šodien uzzinām kādā intervijā, viņam "patīkot," jo "man patīk ietekmēt procesus, kad ar saviem lēmumiem vari virzīt valsti" -- jā, jā, šeptēšanos un "šofera dēlu" biznesu laikam var saukt arī tā), un "Tautas partija," kura politikāņu augstprātību pacēla neiedomājamos augstumos (Kalvītis un viņa "vaukšķi" tandēmā ar pārliecību, ka reiz ievēlēti, politikāņi drīkst darīt da jebko). Šis savārstījums par piecu procentu pārsniegšanu sestdien nevar būt pārliecināts, un tāpēc tas izmisis dara pilnīgi visu ko pēc kārtas, lai sev piesaistītu uzmanību. Neviena cita šogad vēlēšanās pārstāvēta partija nav tik ļoti bombardējusi e-pastus ar paziņojumiem par visu, visu, visu ko. Savārstījums ir parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas zīmuļu asinātāju asociāciju. Savārstījums priecājas par to, ka saule spīd. Savārstījuma "premjerministra kandidāts" ir pakasījis pēcpusi. U.tml.
Tomēr, manuprāt, te runa ir mazāk par slēptu reklāmu un vairāk par nedisciplinētu un angažētu "žurnālistiku." Ja televīzijas diskusijas laikā uz grīdas ir vienas partijas simbolika, tas nav nekas slēpts. Ja "krievvalodīga" avīze apjūsmo pati savu kolēģi, kurš kandidē vēlēšanās, tad arī tas nav nekas slēpts. Taču jautājums minēto iestāžu darbiniekiem tomēr ir lūk, kāds: Kauna nav? Vai, pareizāk sakot, profesionālā pašcieņa ir devusies atvaļinājumā? Jo pats baismīgākais, ko buldozers ir savāvuļojis minētajā intervijā ir pārliecība, ka tagad, kad viņa kādreizējais biznesa partneris Koziols it kā ir nopircis kontrolpaketi laikrakstā Diena, "avīze kļūs pragmātiskāka, daudz valstiskāka." Es ļoti ceru, ka katrs Dienas līdzstrādnieks to izlasot norausa pa asarai, jo te nu skaidrāk par skaidru ir redzama mūsu valsts "gudro galvu" indeve kontrolēt medijus, jo ir bail, ko neatkarīgi mediji varētu sarakstīt. Patlaban galvenais Dienā nav tas, kas tur ir. Galvenais ir tas, kā tur vairs nav. Nav vairs satura par buldozeram līdzīgo politikāņu neizdarībām un grēkiem. Moris savu ir padarījis. Pēc vēlēšanām moris varēs iet. Un visticamāk nākamgad starptautiskā organizācija Freedom House Latviju pazeminās reitingos līdz atzinumam, ka mūsu valstī prese ir tikai daļēji brīva. Un tad nu mūsējā būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai ir piešķirts šāds "gods," un mūsu banānu republika būs kopā ar tādām valstīm, kā Pakistāna un Nigērija. Urrā!
Taču šodien presē ir arī kaut kas tāds, ka lika pasmaidīt no sirds. Žurnāls Ir intervēja grupu 1. kursa studentu no Latvijas universitātes, kuri šogad pirmo reizi piedalīsies vēlēšanās. No viņiem 90 procenti paredz, ka parīt dosies uz iecirkni. Lieliski. Uzmundrina tas, ka 78 procenti atzina, ka godīgums politikāņos ir vēlama īpašība. Un nudien liels, liels paldies tam vārdā nenosauktajam studentam, kurš atbildot uz jautājumu "Kurš politiķis ir pelnījis, ka viņu uz gadu aizsūta padzīvot uz skarbas, vientuļas salas?" ir atbildējis šādi: "Šķēli, bet ne uz ilgu laiku, jo parādīsies jauns meitasuzņēmums, kas būs reģistrēts tur." Kā ir ierasts rakstīt mūsdienu interneta vidē -- LOL. Vai arī ROFLMAO.
Jauku visiem dienu!
svētdiena, 2010. gada 26. septembris
Par mūsdienu karaļiem
Labdien, lasītāji!
Viens no amerikāņu raidījumiem, kuriem cenšos sekot arī Latvijā, saucas "The Daily Show." To vada cilvēks vārdā Džons Stjuarts, un tas ir komēdijas "ziņu" raidījums, kurā viņš apspriež lielākoties Amerikas politiskās aktualitātes, bet ne tikai. Piemēram, par bībeles principiem: "Tev nebūs nogalināt. Tev nebūs laulību pārkāpt. Neēd cūkgaļu. Piedodiet -- kāds bija pēdējais variants? Neēdiet cūkgaļu?! Dievs tas kungs ir runājis. Bet vai tas tiešām ir Dieva vārds, vai arī cūkas cenšas būt gudrākas par visiem pārējiem?" Vai par to, ka Amerikas bruņotie spēki joprojām neļauj karot "seksuālo minoritāšu" pārstāvjiem, ja viņi par savu dzīvi vēlas būt atklāti: "Kāpēc geji nedrīkst būt bruņotajos spēkos? Manuprāt tas ir tāpēc, ka viņi baidās no tūkstošiem vīriešu ar M-16 automātu un jautājumu 'Kuru tu nupat nosauci par pidaru?'" Tā apmēram.
Raidījumā arī katru vakaru ir viesis. Tie var būt politiķi (pēdējo pāris nedēļu laikā raidījumā ir uzstājies kādreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters, kā arī pašreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens), aktieri (Saša Barons Koens ir piedalījies gan kā viņš pats, gan arī kā Borats), vai citādi interesantas personas. Vakar tas bija karalis. Konkrēti -- Jordānijas karalis Abdula otrais. Šo interviju gaidīju ar lielu interesi. Kāds būs šis karalis? Ko viņš teiks? Iedomājos, ka parādīsies cilvēks garā tērpā ar galvas segu, nu, apmēram tā, kā Lībijas dīvainais līderis Kadafi. Bet, nē. Ēterā parādījās pusmūža cilvēks melnā uzvalkā ar zilu kreklu un sarkanu kaklasaiti. Viņš runāja nevainojamā angļu valodā (viņš kādreiz ir mācījies gan Amerikā, gan Lielbritānijā). Un viņš stāstīja par Tuvo austrumu politiku sakot, ja patlaban pasaule netiks galā ar strīdu starp Izraēlu un palestīniešiem, tad jauns karš ir ne vien iespējams, bet pat ļoti iespējams. Tāpat viņš pateica, ka organizācija "al Qaida" vairs nav starptautisks, bet gan ir katras valsts iekšzemes jautājums, jo Binladens ir viens, bet teroristu ir daudz un dažādās vietās. Karalis teica, ka Jeruzālemei jākļūst par miera ostu, nevis konflikta zonu. Un viņš brīdināja, ja tuvākajā laikā netiks atrasts darbs tiem 200 miljoniem gados jauno arābu, kuri ir jaunākās paaudzes pārstāvji, tad arī no tā var rasties sprādziens.
Lūk, karalis politiķis. Mūsdienās kronētās galvas laikam var būt, tā teikt, vienkāršākas vai ne tik vienkāršas. Grūti iedomāties, piemēram, Lielbritānijas karalieni vispār uzstājoties kādā televīzijas raidījumā, kur nu komiskā pasākumā. Taču, raugoties karalī Abudlā, es visvairāk domāju par Dānijas karalieni Margarētu. Pirms nu jau diezgan daudziem gadiem, karaliene posās braukt uz Latviju, un pirms tam grupa Latvijas žurnālistu tika nokomandēti uz Kopenhāgenu. Es pārstāvēju Latvijas televīziju, un toreizējais LTV Ziņu nodaļas vadītājs Olafs Pulks pārkvalificējās par operatoru, tieši tāpat kā viņš daudzus gadus vēlāk pārkvalificēsies par ostu speciālistu. Tā nu mēs abi sēdējām karalienes vasaras pils telpā un gaidījām viņu parādāmies. Atkal, nezinu, ko es gaidīju, bet pilnīgi noteikti negaidīju dāmu, kura parādījās pavisam, pavisam vienkāršā mājas kleitā. Olafs man pieliecās pie auss un čukstēja "Viss, kas vēl pietrūka, ir sēņu groziņš uz rokas." Ja karaliene pārdomāja, kāpēc pirmajā rindā kāds iespurdzas, viņa bija pieklājīga un tā neteica. Viņa nepārtraukti smēķēja un atzina, ka tā nevajagot. Mēs uzzinājām, ka viņa glezno. Vīrs francūzis bija vīndaris. Mēs pagaršojām viņa ražoto vīnu un piekritām, ka viņam laimējās, ka tā ir tikai haltūra un viņam ir arī darbs "karalienes vīrs." Dažus gadus vēlāk es lasīju kāda ceļotāja aprakstu par Kopenhāgenu, kurā viņš konstatēja, ka bieži vien Dānijas karaliene no savas pils pati staigā pa pilsētu, lai pirktu ziedus un pārtiku. Ceļotājs jautāja, "Bet kas viņu tādos brīžos pasargā?" Viņa sarunu biedrs likās nesaprotam un atbildēja, "Mēs taču visi tā darām." Pieņemu, ka mūsdienu sarežģītākajā pasaulē Dānijas karaliene vairs nestaigā par Strogetu viena pati. Pilnīgi noteikti Jordānijas karalis neko tamlīdzīgu nedara. Varbūt mūsdienās kronēta galva ir anahronisms. Mūsdienās monarhi vairāk vai mazāk valda 44 pasaules valstīs, tajā skaitā ir 16 Lielbritānijas sadraudzības valstis, arī Kanāda un Austrālija, kuras karalieni Elizabeti atzīst par savu valsts galvu. Absolūta monarhija vairs pastāv tikai četrās Tuvo austrumu un vienā Āfrikas valstī, kā arī ... un tas nu reiz pilnīgi noteikti ir anahronisms ... Vatikānā. Bet bija interesanti redzēt Jordānijas karali televīzijā. Viņam bija ko teikt. Un tas, ka viņš Ņujorkā būdams piekrita uzstāties komēdijas raidījumā -- vēl jo jaukāk.
Jauku visiem dienu!
Viens no amerikāņu raidījumiem, kuriem cenšos sekot arī Latvijā, saucas "The Daily Show." To vada cilvēks vārdā Džons Stjuarts, un tas ir komēdijas "ziņu" raidījums, kurā viņš apspriež lielākoties Amerikas politiskās aktualitātes, bet ne tikai. Piemēram, par bībeles principiem: "Tev nebūs nogalināt. Tev nebūs laulību pārkāpt. Neēd cūkgaļu. Piedodiet -- kāds bija pēdējais variants? Neēdiet cūkgaļu?! Dievs tas kungs ir runājis. Bet vai tas tiešām ir Dieva vārds, vai arī cūkas cenšas būt gudrākas par visiem pārējiem?" Vai par to, ka Amerikas bruņotie spēki joprojām neļauj karot "seksuālo minoritāšu" pārstāvjiem, ja viņi par savu dzīvi vēlas būt atklāti: "Kāpēc geji nedrīkst būt bruņotajos spēkos? Manuprāt tas ir tāpēc, ka viņi baidās no tūkstošiem vīriešu ar M-16 automātu un jautājumu 'Kuru tu nupat nosauci par pidaru?'" Tā apmēram.
Raidījumā arī katru vakaru ir viesis. Tie var būt politiķi (pēdējo pāris nedēļu laikā raidījumā ir uzstājies kādreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters, kā arī pašreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens), aktieri (Saša Barons Koens ir piedalījies gan kā viņš pats, gan arī kā Borats), vai citādi interesantas personas. Vakar tas bija karalis. Konkrēti -- Jordānijas karalis Abdula otrais. Šo interviju gaidīju ar lielu interesi. Kāds būs šis karalis? Ko viņš teiks? Iedomājos, ka parādīsies cilvēks garā tērpā ar galvas segu, nu, apmēram tā, kā Lībijas dīvainais līderis Kadafi. Bet, nē. Ēterā parādījās pusmūža cilvēks melnā uzvalkā ar zilu kreklu un sarkanu kaklasaiti. Viņš runāja nevainojamā angļu valodā (viņš kādreiz ir mācījies gan Amerikā, gan Lielbritānijā). Un viņš stāstīja par Tuvo austrumu politiku sakot, ja patlaban pasaule netiks galā ar strīdu starp Izraēlu un palestīniešiem, tad jauns karš ir ne vien iespējams, bet pat ļoti iespējams. Tāpat viņš pateica, ka organizācija "al Qaida" vairs nav starptautisks, bet gan ir katras valsts iekšzemes jautājums, jo Binladens ir viens, bet teroristu ir daudz un dažādās vietās. Karalis teica, ka Jeruzālemei jākļūst par miera ostu, nevis konflikta zonu. Un viņš brīdināja, ja tuvākajā laikā netiks atrasts darbs tiem 200 miljoniem gados jauno arābu, kuri ir jaunākās paaudzes pārstāvji, tad arī no tā var rasties sprādziens.
Lūk, karalis politiķis. Mūsdienās kronētās galvas laikam var būt, tā teikt, vienkāršākas vai ne tik vienkāršas. Grūti iedomāties, piemēram, Lielbritānijas karalieni vispār uzstājoties kādā televīzijas raidījumā, kur nu komiskā pasākumā. Taču, raugoties karalī Abudlā, es visvairāk domāju par Dānijas karalieni Margarētu. Pirms nu jau diezgan daudziem gadiem, karaliene posās braukt uz Latviju, un pirms tam grupa Latvijas žurnālistu tika nokomandēti uz Kopenhāgenu. Es pārstāvēju Latvijas televīziju, un toreizējais LTV Ziņu nodaļas vadītājs Olafs Pulks pārkvalificējās par operatoru, tieši tāpat kā viņš daudzus gadus vēlāk pārkvalificēsies par ostu speciālistu. Tā nu mēs abi sēdējām karalienes vasaras pils telpā un gaidījām viņu parādāmies. Atkal, nezinu, ko es gaidīju, bet pilnīgi noteikti negaidīju dāmu, kura parādījās pavisam, pavisam vienkāršā mājas kleitā. Olafs man pieliecās pie auss un čukstēja "Viss, kas vēl pietrūka, ir sēņu groziņš uz rokas." Ja karaliene pārdomāja, kāpēc pirmajā rindā kāds iespurdzas, viņa bija pieklājīga un tā neteica. Viņa nepārtraukti smēķēja un atzina, ka tā nevajagot. Mēs uzzinājām, ka viņa glezno. Vīrs francūzis bija vīndaris. Mēs pagaršojām viņa ražoto vīnu un piekritām, ka viņam laimējās, ka tā ir tikai haltūra un viņam ir arī darbs "karalienes vīrs." Dažus gadus vēlāk es lasīju kāda ceļotāja aprakstu par Kopenhāgenu, kurā viņš konstatēja, ka bieži vien Dānijas karaliene no savas pils pati staigā pa pilsētu, lai pirktu ziedus un pārtiku. Ceļotājs jautāja, "Bet kas viņu tādos brīžos pasargā?" Viņa sarunu biedrs likās nesaprotam un atbildēja, "Mēs taču visi tā darām." Pieņemu, ka mūsdienu sarežģītākajā pasaulē Dānijas karaliene vairs nestaigā par Strogetu viena pati. Pilnīgi noteikti Jordānijas karalis neko tamlīdzīgu nedara. Varbūt mūsdienās kronēta galva ir anahronisms. Mūsdienās monarhi vairāk vai mazāk valda 44 pasaules valstīs, tajā skaitā ir 16 Lielbritānijas sadraudzības valstis, arī Kanāda un Austrālija, kuras karalieni Elizabeti atzīst par savu valsts galvu. Absolūta monarhija vairs pastāv tikai četrās Tuvo austrumu un vienā Āfrikas valstī, kā arī ... un tas nu reiz pilnīgi noteikti ir anahronisms ... Vatikānā. Bet bija interesanti redzēt Jordānijas karali televīzijā. Viņam bija ko teikt. Un tas, ka viņš Ņujorkā būdams piekrita uzstāties komēdijas raidījumā -- vēl jo jaukāk.
Jauku visiem dienu!
trešdiena, 2010. gada 22. septembris
Par līdaciskām pārdomām zaļo zemnieku sakarā
Labrīt, lasītāji! Šodien jauns Politika.lv laidiens, kā vienmēr interesants un saistošs. Viens teksts, kas tur atrodams ir kolēģa Didža Melnbikša apcere par "zaļajiem zemniekiem," kura centrā ir intervija ar vienu no minētās partijas nekaitīgākajiem eksemplāriem, zoodārza patieso iemītnieku Ingmāru Līdaku. Cita starpā I. Līdaka pamanās nākt ar domu, ka nākamajai Saeimai vajadzētu piešķirt 100 "saudzības" dienas, lai, tā teikt, iestrādājas; ar domu, ka ļaunprātīgi "zaļie zemnieki" nekad nav bijuši, bet varbūt dikti par daudz dumji gan; un ar domu, ka ļaunprātīgi žurnālisti ne tā apraksta "zaļo zemnieku" idejisko tēvu Puzē. Visos trīs gadījumos tomēr atļaušos nepiekrist.
Pirmkārt, nekādas 100 saudzības dienas vismaz no manas puses nebūs, jo tajās 100 dienās tiem, kas 2. oktobrī taps ievēlēti, būs jāliek kopā nākamā gada budžets un tad mēs visi redzēsim, kas lācītim ir vēderā. Jo patlaban neviena no "gudrajām galvām" (pelnīti pēdiņās, Līdakas kungs!) par to nerunā (Līdakas pārstāvētie "zaļie zemnieki" pat savu priekšvēlēšanu programmu ir pasludinājuši par slepenu dokumentu), un tādēļ viņiem nav absolūti nekādu tiesību cerēt, ka pēc vēlēšanām viņiem tiks dotas kaut kādas atlaides. Tas, starp citu, attiecas arī uz jauncepto "zaļo zemnieku" Kalniņu, kuram ir raksturīga pārliecība, ka reiz cilvēks ir ievēlēts Saeimā, neviens vairs vispār par viņu neko nedrīkst teikt, vēl jo vairāk, ja viņam dzīvē ir pagadījies izcelties kultūras laukā. Protams, tā bija pagalam apdauzīta pārliecība tēvzemiešos, un tā ir pagalam apdauzīta pārliecība arī tagad. Un vēl, starp citu -- ir kāds pamanījis, kāda šogad izskatās tēvzemiešu televīzijas reklāma? Ne vārda par to, ka jaunajā burtu savirknējumā VLTBLNNK būtu arī tāds TB un tāds LNNK, reklāmas sauklis ir tikai un vienīgi "Visu Latvijai," vismaz tajā variantā, kuru es viņvakar ieraudzīju zilajā ekrānā. Ko īsti tēvzemieši vēlas, lai vēlētājs 2. oktobrī neatceras? Varbūt to, ka viņi ir bijuši klāt visos graujošajos "gāzi grīdā" brīžos? Varbūt to, ka viņi Saeimā ir absolūtākās mēbeles un tā arī neko lielu nav paveikuši? Varbūt bjatku?
Otrkārt, epopeja ap "mutatis mutandis" un kadastrālajām vērtībām tomēr ir klasificējama ar vārdu "ļaunprātība," jo citādi sanāk, ka kādreizējā Lauksaimniecības akadēmijas rektore un profesore ir muļķe, kura kaut kā pamanījās arī kļūt par valdības ministru. Protams, "zaļajiem zemniekiem," kuriem šķiet, ka svarīgi Saeimas deputāta darbā ir būt populāram sportistam vai trīs gadus guļošam invalīdam, bet absolūti nekādā gadījumā ne kādam, kas patiešām ar interesi un zināšanām var darīt to darbu, kas "gudrajām galvām" ir piešķirts, tas var būt pie pakaļas, vai kādreizējo Lauksaimniecības akadēmijas rektori uzskata par muļķi vai intriganti, bet tas lietas būtību nemaina.
Un, treškārt, es pats personīgi nemēdzu attiecībā uz Puzes ķeizaru lietot frāzi "smagos noziegumos apsūdzētais," jo tas, ka viņš ir smagos noziegumos apsūdzēts ir redzams visiem, kam deguns nav pārāk dziļi iebāzts minētā Puzes ķeizara pēcpusē, kā tas mēdz gadīties vienam otram laikraksta skribentam ar informatīvu atbalstu no anonīmiem gļēvuļiem interneta portālos. Taču, ja vajag, varu turpmāk lietot frāzi "smagos noziegumos apsūdzētais un vienā pagalam muļķīgā farsā attaisnotais," bet arī tas lietas būtību nemaina.
Paldies Didzim Melbiksim par interviju! Un jauku visiem dienu. Arī neļaunprātīgiem muļķīšiem, jo viņiem droši vien dzīve nav viegla.
Pirmkārt, nekādas 100 saudzības dienas vismaz no manas puses nebūs, jo tajās 100 dienās tiem, kas 2. oktobrī taps ievēlēti, būs jāliek kopā nākamā gada budžets un tad mēs visi redzēsim, kas lācītim ir vēderā. Jo patlaban neviena no "gudrajām galvām" (pelnīti pēdiņās, Līdakas kungs!) par to nerunā (Līdakas pārstāvētie "zaļie zemnieki" pat savu priekšvēlēšanu programmu ir pasludinājuši par slepenu dokumentu), un tādēļ viņiem nav absolūti nekādu tiesību cerēt, ka pēc vēlēšanām viņiem tiks dotas kaut kādas atlaides. Tas, starp citu, attiecas arī uz jauncepto "zaļo zemnieku" Kalniņu, kuram ir raksturīga pārliecība, ka reiz cilvēks ir ievēlēts Saeimā, neviens vairs vispār par viņu neko nedrīkst teikt, vēl jo vairāk, ja viņam dzīvē ir pagadījies izcelties kultūras laukā. Protams, tā bija pagalam apdauzīta pārliecība tēvzemiešos, un tā ir pagalam apdauzīta pārliecība arī tagad. Un vēl, starp citu -- ir kāds pamanījis, kāda šogad izskatās tēvzemiešu televīzijas reklāma? Ne vārda par to, ka jaunajā burtu savirknējumā VLTBLNNK būtu arī tāds TB un tāds LNNK, reklāmas sauklis ir tikai un vienīgi "Visu Latvijai," vismaz tajā variantā, kuru es viņvakar ieraudzīju zilajā ekrānā. Ko īsti tēvzemieši vēlas, lai vēlētājs 2. oktobrī neatceras? Varbūt to, ka viņi ir bijuši klāt visos graujošajos "gāzi grīdā" brīžos? Varbūt to, ka viņi Saeimā ir absolūtākās mēbeles un tā arī neko lielu nav paveikuši? Varbūt bjatku?
Otrkārt, epopeja ap "mutatis mutandis" un kadastrālajām vērtībām tomēr ir klasificējama ar vārdu "ļaunprātība," jo citādi sanāk, ka kādreizējā Lauksaimniecības akadēmijas rektore un profesore ir muļķe, kura kaut kā pamanījās arī kļūt par valdības ministru. Protams, "zaļajiem zemniekiem," kuriem šķiet, ka svarīgi Saeimas deputāta darbā ir būt populāram sportistam vai trīs gadus guļošam invalīdam, bet absolūti nekādā gadījumā ne kādam, kas patiešām ar interesi un zināšanām var darīt to darbu, kas "gudrajām galvām" ir piešķirts, tas var būt pie pakaļas, vai kādreizējo Lauksaimniecības akadēmijas rektori uzskata par muļķi vai intriganti, bet tas lietas būtību nemaina.
Un, treškārt, es pats personīgi nemēdzu attiecībā uz Puzes ķeizaru lietot frāzi "smagos noziegumos apsūdzētais," jo tas, ka viņš ir smagos noziegumos apsūdzēts ir redzams visiem, kam deguns nav pārāk dziļi iebāzts minētā Puzes ķeizara pēcpusē, kā tas mēdz gadīties vienam otram laikraksta skribentam ar informatīvu atbalstu no anonīmiem gļēvuļiem interneta portālos. Taču, ja vajag, varu turpmāk lietot frāzi "smagos noziegumos apsūdzētais un vienā pagalam muļķīgā farsā attaisnotais," bet arī tas lietas būtību nemaina.
Paldies Didzim Melbiksim par interviju! Un jauku visiem dienu. Arī neļaunprātīgiem muļķīšiem, jo viņiem droši vien dzīve nav viegla.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
