Nezināšana

Labrīt, lasītāji! Ceru, ka visiem veidojas jaukas Lieldienu brīvdienas, kā nu katrs ir izvēlējies tās pavadīt. Vieniem tie ir pavasara saulgrieži, kad dabā viss pēc kārtas plaukst un zeļ. Citiem tie ir kristīga rakstura svētki. Tiesa, ne visiem ir gluži skaidra sajēga par to, kas tad tie svētki tā īsti ir. Šodien žurnālā SestDiena ir saruna ar aktrisi Madaru Saldoveri, kura šajās dienās Nacionālajā teātrī piedalās lugā "Lūgšana resnajai tantei." Žurnālists Raitis Strautiņš aktrisei jautā: "Kā svinēsi Lieldienas?" Aktrise atbild: "Nu, domāju, kādas divas olas es apēdīšu. Nezinu, vai Lieldienas ir reliģiski svētki. Kurš to teicis?" Un R. Strautiņš atbild: "Bībele."

Grūti būs Bībelē atrast to vietu, kur rītā, kad Marija un viņas draudzenes devās pie Jēzus kapa un atrada to tukšu, kāds turpat uz vietas teica "Davaj, turpmāk šo dienu mēs visi sauksim par Lieldienām." Patiesība šajā ziņā ir divējāda. Pirmkārt, kristiešu Lieldienas ir neizbēgami sajauktas ar ebreju Lieldienām, tajā skaitā iemesls, kāpēc pati Lieldienu diena var lēkāt amplitūdā no 22. marta līdz 25. aprīlim (šogad Lieldienas ir priekšpēdējā iespējamā dienā, 25. aprīlī tās nākamreiz būs vien 2038. gadā, un attiecīgais cikls ir 5,7 miljonus (!!) gadu garš) ir tas, ka datuma pamatā ir ebreju izpratne ne vien par saules, bet arī mēness ciklu. Un, otrkārt, pilnīgi konkrēta izpratne par to, ka Lieldienas ir svinamas konkrētā svētdienā, nemaz nerunājot par visu greznību, kas saistās ar pūpolu svētdienu (nezinu, kā no Tuvo austrumu palmām latvieši nonāca līdz pūpoliem, bet tā nu tas ir), zaļo ceturtdienu (līdzīgi attiecībās ar vārdu "mandāts," kurš ir attiecīgās dienas pamatā), lielo piektdienu, u.tml., nāca krietni pēc Jēzus nāves kā tādas. Pašā Bībelē par to nekas nav un nevarēja būt teikts.

Protams, es nebaros. Latvija jau kādu labu laiciņu bija pagalam ateistiska zeme, laikā kopš tā atguva neatkarību, pie mums reliģijas ziņā ir redzēti zili zaļi brīnumi, tajā skaitā no Amerikas importēta un pie mums pilnīgi krieviska sekta, visvisādas austrumu gudrības (piedodiet tie, kuri tajā ir iesaistīti, bet es nevaru citādi, kā ar smīnu uztvert blondus latviešus, kuri lēkā pa ielu krišnaīta ritmos, nu nevaru) u.tml. Aktrise Madara Saldovere minētās intervijas beigās pasaka: "Un kurš ir teicis, ka Dievam ir saistība ar Bībeli? Nē, es jau nesaku, ka nav. Es to vienkārši nezinu." Un ar to viņa, droši vien pati nezinot, ir pateikusi vienu ļoti, ļoti lielu patiesību, proti: Bībeli -- pilnīgi katru burtu, katru vārdu, katru teikumu, katru rindkopu un katru nodaļu -- rakstīja nevis Dievs, bet gan cilvēks. Cilvēks ar visām viņa vājībām un aizspriedumiem un zināšanu un nezināšanu, piedevām kopš pirmajiem pierakstiem tas viss ir tulkots un interpretēts pilnīgi uz nebēdu. Manuprāt, ja Dievs slepus ierastos uz Zemes virsas un pastaigātu pa dažādajām baznīcām, kādas it kā Viņa vārdā ir radītas, Viņam būtu gana daudz par ko būt pārsteigtam un jā, arī niknam. Par to SestDienā šodien ir arī ļoti smieklīga un arī ne bez savas ļoti lielas patiesības devas anekdote, bet to es lasītājiem par brīvu nedošu. Pērciet žurnālu paši (jo tajā ir arī ļoti interesantas intervijas ar hokeja leģendu Irbi, kā arī ar Romas katoļu šefu mūsu valstī, kurš pirmo reizi, cik varu atcerēties intervijas ar Romas katoļu šefiem, nav atradis par vajadzīgu diskutēt par cilvēka seksualitāti, par kuru viņš, kā jau celibāts cilvēkbērns, neko nezina).

Taču i reliģiski, i arī pavisam laicīgi ļaudis var būt šausmināti un sašutuši par citu nezināšanas piemēru mūsu republikā, proti -- izziņu, ka kādā aptaujā vairāk nekā trešā daļa atbildētāju ir teikuši, ka saule griežas ap Zemi un nevis otrādi. Grūti spriest, kas te ir pie vainas, vai skolā ļoti daudzi jaunieši astronomijas stundas laikā gulēja vai kā, bet tas tomēr pārsteidzoši, un neteiksim, ka īpaši pozitīvā nozīmē. Nemaz nē.

Jauku visiem dienu!