Labrīt, lasītāji!
Politbiznesprojekta "Par labu Latviju" iesniegtais kandidātu saraksts apliecina divas lietas. Pirmkārt, pagalam īss rezerves soliņš ir šiem ļaudīm. Un, otrkārt, sabiedrībai tiek piedāvāta pārliecība, ka esošā valdošā "elite" ir bijusi vienkārši perfekta, un tai ir jāļauj darboties tālāk.
PLL sarakstā atrodami gandrīz visi pašreizējie "Tautas" partijas deputāti (vismaz no mistera "nasing spešal" politikāņi ir atteikušies -- paldies par to pašu), kā arī pilnīgi visi Latvijas pirmās partijas/Latvijas ceļa ļaudis, kuri Saeimā darbojas patlaban. Tajā skaitā pietiekami daudzi no tiem (Šlesers, Kastēns, Zalāns, Segliņš, Demakova, Riekstiņš), kuri valdībā bija tajā laikā, kad "elite" valsts tautsaimniecību iznīcināja gandrīz vai pilnībā, Saeimai cauri tika izdzīts viens muļķīgs un kaitīgs lēmums pēc nākamā, un politikāņu augstprātība sita sevišķi, sevišķi augstu vilni. Sarakstā ir arī viens otrs cilvēks, par kura politisko lietderību varētu šaubīties. Tas būtu sakāms par Rihardu Pīku, un it sevišķi par Aivaru Kreitusu, kura parādīšanās sarakstā, tā lasāms presē, esot bijusi liels pārsteigums vai visiem procesā iesaistītajiem (Kreituss nav nevienas partijas biedrs, sakās esam no "uzņēmēju kustības kvotas" nākam, bet "uzņēmēju kustības" vadītājs attiecībā uz viņa parādīšanos sarakstā pēc garākas pauzes, tā ziņo Diena, ir teicis šādus vārdus: "Es nemaz to nezināju. Katrā ziņā es viņu neesmu ieteicis.") Te nudien jājautā, kā to laikrakstam ir teicis politologs Ivars Ījabs, vai Kreituss Šleseram vai Šķēlem ir kaut ko parādā.
Vēl sarakstā, negatīvi interesantā kārtā, ir cilvēks no radikālo "kristiešu" sektas Jaunā paaudze, kā arī laikraksta Čas žurnāliste Ksenija Zagorovska, kura pirms četriem gadiem savas spējas politikā piedāvāja no pavisam cita -- PCTVL saraksta. Jautājums par tīģeriem un viņu strīpām tomēr nav ignorējams, un jābrīnās, ko viņas kompānijā vēlas atrast it kā ļoti "tautiskā" TP.
Un tad vēl politveidojuma "vēlēšanu programma." Tajā ir tik vien, kā LNT pirms pāris nedēļām demonstrētās ārkārtīgi "neitrālās" sapulces kopsaucēji, un daudz banālāku dokumentu būtu grūti iedomāties. Piemēram, "Ārpolitikā - Latvijas intereses pirmajā vietā." Vai tad patlaban mūsu valsts ārpolitikā "pirmajā vietā" ir Peru vai Zimbabves intereses? Ja šim jēdzienam apakšā ir politveidojuma pārliecība, ka ir "jāpārskata" attiecības ar Pasaules banku un SVF (par ko diez vai minētās instances īpaši priecātos, ņemot vērā to, ka tās ir kreditors un valsts ir parādnieks), tad tā arī vajadzētu pateikt. Vai arī: "Latvijas galvenā vērtība ir Latvijas cilvēki." Cik jauki, bet vēl jaukāk būtu, ja sarakstā nebūtu tik daudz ļaužu, kuri konsekventi ir pierādījuši, ka šo jēdzienu viņi attiecina tikai uz ļoti atsevišķiem "Latvijas cilvēkiem," pie tam kategorijās "sponsoru intereses ir apmierināmas vispirms" un "galvenais, ka mums pēc vēlēšanām ir tiesības darīt da jebko." Un tad vēl: "Bezmaksas veselības aprūpe bērniem un pensionāriem." Atkal jauka doma, bet tekstā visnotaļ uzskatāmi pietrūkst atbilde uz diviem jautājumiem: Cik tas maksās? Kas par to samaksās? Šis "solījums" nepārprotami ir salīdzināms ar saraksta galvenā buldozera bazūnēto -- ka nākamā valdība valstī radīs 150 000 darba vietas. Kā tad īsti ir bijis ar tām Rīgā sasolītajām 50 000 darba vietām, Buldozera kungs?
Veci vēži ar visnotaļ nenopietni uztveramu "programmu."
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
Politekonomija.
Tēzi "Latvijas galvenā vērtība ir Latvijas cilvēki." praktisko īstenojumu vakar ilustrēja filma LTV1 par Tāli Kalnu.
Pieņemot, ka PLL pārvar 5%, un saeimā tiek vismaz 5 cilvēki, viņu 1 rindkopas plāns ir vismaz 20 cilvēkgadu projektam.
Ja kaut ko tādu pieteiktu biznesā, vērtētāji labākā gadījumā skaļi smietos.
Jā, atkal pie varas raujas tie paši vēži ar pagalam nenopietnu "programmu". Bet kāpēc tā notiek? Tikai nesakiet, ka tauta vainīga. Tautai nav īsa atmiņa, kā to bieži piedēvē. Vienkārši tauta izmirst. Nepareizs ir 4 gadu termiņš starp vēlēšanām. Katru gadu nomirst apmēram 32-36 tūkstoši, kas 4 gados ir 130 tūkstoši (vēlētāju). Nāk klāt (bērni aug, kļūst pilngadīgi) apmēram 22-28 tūkstoši, kas 4 gados ir 100 tūkstoši. Vēlētāju loks ir mainījies 4 gados par 230 tūkstošiem jeb par 18%. Bet 18% citādu viedokļu atšķirība no iepriekšējām ietekmē jebkuru vēlēšanu rezultātu. Vai varat sarēķināt cik liels vēlētāju loks nomainījies kopš 1990. gada? Otra ne mazāk svarīga nianse ir tā, ka "valsts nozadzēji" panāca, ka Latvijas apstākļiem nepiemēroto 5% barjeru un četru gadu starpposmu starp vēlēšanām. Kaut gan patiesībā Satversmes jēgai (kādu to iecerēja 1922.gadā) neatbilstoša ir tieši 5% barjera, kā arī četri gadi vēlēšanu starpposms agrāko trīs gadu vietā (termiņš ļoti būtisks! - jo bija pielāgots Satversmes konstrukcijai), neatbilstoša bija arī loterija ar kandidēšanu piecos apgabalos vienlaikus. Un pat partijas Satversme neparedz, jo kandidēt varēja ikviens pilsonis, partijām atļauju neprasot ...
Lai gan daudzi izteica prieku, ka Saeimā tiks "lielie", tomēr tas nodrošināja ne jau tautas ērtības, bet vien ierēdņu ērtības, kam 4 gadu termiņš un 5% barjera Saeimā ļaujot "gūt labākus rezultātus" (Efektivitāti mēs redzam visapkārt!). No turienes auga kājas arī vecajiem vēžiem. Ceru, ka Kārlis Streips pārdomās šo jautājumu, vai tā nebija kļūda ieviest 5% barjeru un starplaiku starp vēlēšanām 4 gadus? Starp citu, veidojot Satversmi Latvijas brīvvalsts laikā, strīds bija par vēlēšanu secību - ik pēc 2 gadiem (kā Šveicē) vai ik pēc 3 gadiem. Toreiz nobalsoja ar nelielu vairākumu - ka ik pēc 3 gadiem. Ņemot vērā šo laiku un citus būtiskus faktorus bija veidota arī Satversmes konstrukcija, piemērojot to latviešu tautas apstākļiem.
Jā, PLL ir šausmīgs veidojums :( Ja par šo Latvija nobalsos - man nebūs vārdu. Es gan kā nelabojams optimists domājum ka nenobalsos ...
Ierakstīt komentāru