Ko gan visu sarunā politiķi!

Labrīt, lasītāji!

Šorīt laikrakstus lasot uzdūros uz pāris tekstiem, kuros mūsu valsts tā dēvētās "gudrās galvas" apspriež dažādus jautājumus. Viens no tiem ir politikas liels, liels veterāns, otra ir visnotaļ nesen Jēkaba ielā ieradusies persona. Tātad, pēc kārtas.

Pirmkārt, presē turpinās šķietami bezgalīgās diskusijas par nu jau pirms vesela mēneša notikušo valodas, apvainoto "krievvalodīgo," Saskaņas centra popularitātes mērīšanas vai kā nu vēlamies to nodēvēt referendumu. Par godu šai mēneša "jubilejai," laikraksts Diena šodien aptaujājis ļaudis no Saeimas frakcijām un deputāts ar vislielāko pieredzi Jānis Urbanovičs ir nācis ar šādu apgalvojumu. "Situācija attīstās satraucoši - katra diena nāk ar iniciatīvām, kas vērstas uz etnisku spriedzi. Nesaukšu neko konkrēti, bet varu teikt tikai to, ka notiek ļoti daudz, kas tīši vērsts uz naida kurināšanu." Un vēl piebilst: "Tas tiek darīts valdošajā koalīcijā vai tai tuvu stāvošā līmenī."

Citādi kā par politikāņa kārtējo vāvuļošanu šo tekstu būtu grūti uztvert. J Urbanovičam ir skaidri zināmi fakti par mēģinājumiem "kurināt naidu," tad viņa pilsoniskais pienākums ir pa taisno doties uz Ģenerālprokuratūru (pieļauju, ka Urbanovičs zina, kur tā atrodas - Rīgas centrā, cienītais, netālu no vietas, kur Jūs it kā strādājat kā Saeimas deputāts, lai gan par cilvēku, kurš ir apmeklējis vien 30 ar kapeikām procentus komisiju un apakškomisiju sēžu, vārdu "strādāt" ir visnotaļ grūti piemērot) ... katrā gadījumā, pa taisno uz Ģenerālprokuratūru un pierādījumus galdā, jo naida kurināšana tomēr mūsu republikā skaitās noziegums esam. Vēl jo vairāk, ak šausmas, ja tas notiek "valdošajā koalīcijā!" Protams, varbūt SC pieredzējušais boss uzskata, piemēram, Nacionālās apvienības piedāvāto domu, ka vairs nevajag dāļāt uzturēšanās atļaujas tikai tāpēc, ka kāds te ir nopircis dzīvokli, par "naida kurināšanu," bet diez vai racionāli cilvēki tam piekritīs. Cita lieta, ka NA deputāti varētu beigt šo bezgalīgo pozēšanos sava īstā vai iedomātā elektorāta priekšā un ķerties pie nopietnākiem darbiem, bet varbūt viņi uz to nav spējīgi. Bet, vienādi vai otrādi, ja Urbanovičam ir zināmi plāni par neģēlībām, tad nepietiek laikrakstā noburkšķēt, ka "neko konkrētu neteikšu." Sakiet gan, Urbanoviča kungs. Atklātība taču politikā ir laba lieta. Sakiet gan.

Un, ja par Nacionālo apvienību. Tās aprindās ir otra persona, kuras teiktais šodien piesaistīja manu uzmanību. Lieta tāda, ka pakāpeniski tuvojas tas brīdis, kad Rīgā atkal notiks LGBT personu un viņu draugu Draudzības dienas. Pirms pāris dienām viena censone Rīgas domē nāca ar domu, ka pasākumu varētu rīkot nevis centrā, bet Ziedoņdārzā. Ja tā, tad es piedāvātu 9. maiju rīkot nevis Pārdaugavas "centrā," bet gan, piemēram, Mārupē. Bet ne par to šis stāsts. Šodien vienā no laikrakstiem Saeimas "gudrā galva" Ināra Mūrniece (no NA) ir nākusi ar nudien oriģinālu "skaidrojumu" par to, kāpēc Draudzības dienas nu ... laikam jau nav īpaši laba doma: "Vēlos apelēt pie viņu dzīves uztveres un sirdsapziņas, viņi paši ir auguši ģimenēs, ir brāļi un māsas - vai viņi vēlas propagandēt un popularizēt šo dzīves modeli vai tieši pretēji - grib runāt par savām problēmām." Un vēl piebilst: "Kā māte un politiķe es vēlētos papildu informāciju, kā šis pasākums plānots."

Pirmkārt, pirms kļūt par "politiķi," bet laikam ne pirms kļūt par māti, I. Mūrniece darbojās manā lauciņā, viņa bija visnotaļ kareiviski tendēta žurnāliste laikrakstā Latvijas Avīze. Pieļauju, ka līdz ar to viņa zina, ka informācija par Draudzības dienām un visu, kas ar tām saistīts, ir atrodama internetā, vajag tikai mazlietiņ, mazlietiņ pameklēt. Piemēram, portālā Mozaika.lv. Tur viss būs pateikts, Mūrnieces kundze. Lasiet priekā. Būt nezinītei nav aizbildinājums.

Bet par to "dzīves uztveri un sirdsapziņu." Tātad, gejiem un lezbietēm vajag prasties tāpēc, ka viņi ir nākuši no ģimenes? Kurā viņi ir brāļi un māsas? Tas nu gan ir kaut kas jauns no ļaudīm, kuri vēlas tikt vaļā no Draudzības dienām, bet tā īsti negrib izlikties par provinciāliem bauriem, kuri neko nesaprot no cilvēka tiesībām. Varu absolūti bez jebkādas aiztures deputāti informēt, ka manām māsām pret Draudzības dienām nav pilnīgi nekādu iebildumu, vien droši vien viņas būtu laimīgākas, ja arī Latvijā Saeimas deputātes nemēģinātu apgalvot, ka Draudzības dienas un sociālo problēmu apspriešana ir diametrāli pretējas lietas, jo viņas droši vien saprot, ka tas ir vienkārši dumji, lai piedod man "māte un politiķe". Tāpat viņas noteikti būtu daudz laimīgākas, ka Draudzības dienām nebūtu jānotiek aiz septiņkārša policijas mūra, lai dalībniekus pasargātu no "kristiešiem," kuri atrodas pretējā nometnē. Vēl vairāk, viņas noteikti neuzskata, ka kaut kādai Inārai Mūrniecei, kuru viņas nemaz nepazīst (un otrādi), ir kaut minimālākās tiesības uzskatīt, ka viņu ģimenē kaut kas nav kārtībā ar "sirdsapziņu."

Gribētu bijušajai kolēģei uzdot jautājumu: Jūs, Mūrnieces kundze, avīzē apgalvojāt, ka "šie pasākumi faktiski ir kā viendzimuma attiecību propaganda." Lūdzu, cienītā, konkrēti un specifiski kādā veidā? Tas ir intelektuāls slinkums, apgalvot, ka Latvijas praida pasākumos notiek visāda atkailināšanās un orģijas, jo tiem, kuri tur ir bijuši (atšķirībā no tiem, kuri tur nav bijuši) ir skaidrs, ka nekas tāds tur nenotiek. Ļoti konkrēti, Mūrnieces kundze -- kādā veidā tā ir "viendzimuma attiecību propaganda"? Ļoti specifiski. Ar piemēriem. Protams, negaidu no "gudrās galvas" atbildi, bet cerība jau mirst pēdējā.

Daudzviet citur Eiropā (starp citu, arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, ja kas) Draudzības dienas un tamlīdzīgi pasākumi norit jautrā, atbalstošā un iecietīgā gaisotnē. To zina jebkurš, kurš, piemēram, internetā (vai klātienē) ir redzējis praida pasākumu Londonā, Stokholmā, Amsterdamā, Barselonā ... šo sarakstu var turpināt vēl un vēl. Tur tie var būt jautri un atbalstoši pasākumi, kuros labprāt piedalās arī politiķi, starp citu, jo jau sen tika izcīnīta cīņa par to, vai geji kaut kā ir slimi vai nepareizi vai ne ar to ģimeni vai ne ar to sirdsapziņu. Latvijā ar praidu ir precīzi tāpat, kā ar 16. martu. Ja politikāņi neuzskatītu par savu pienākumu, katru gadu bubināt, ka nē, tā nu nevajadzētu, tā nu nevajadzētu gan (kādreizējais "stabilitātes garants" vienu gadu aizmurgojās pat tik tālu, ka apgalvoja, ka Latvija esot dikti "kristīga" nācija un tāpēc tur tā nevar), tad nebūtu arī vajadzības pēc konflikta. Vēl vairāk, ja tādi politiķi, kā Linda Mūrniece, savu izpratni par šo faktu paustu brīdī, kad viņi, piemēram, ir iekšlietu ministrs, un nevis gadu un pusotru pēc tam, tas būtu ļoti pozitīvs signāls. Vēl jo ļoti daudz vairāk, ja tādas personas, kā mūsu valsts it kā cilvēka tiesību galvenais aizstāvis, nevis marta vidū apgalvotu, ka viņiem jau pilnībā ir skaidrs, ko viņš darīs 2. jūnijā, bet gan plānotu tur būt un tā, varbūt ar īsu uzrunu, paust atbalstu pārliecībai, ka cilvēka tiesības tomēr nav kaut kas tāds, kas ir tikai tev un nevis man - arī tas būtu ļoti jauki. Pagaidām tā tas vēl nav.

Un, pēdīgi, Mūrnieces kundze, būdama augsti izglītota persona, lūdzu beidziet vienreiz ar idiotisko štampu, ka Draudzības dienas pasākumi "atstāj ietekmi uz jauniešiem." Te atkal man būtu jālūdz Jūs pateikt, kā konkrēti, precīzi un specifiski tas notiek, jo man būtu interesanti uzzināt, ko Jūs šajā ziņā esat sasapņojusi. Bet droši vien te vienkārši kārtējo reizi Jūs esat izburkšķējusi stereotipu. Es ļoti ceru, ka Draudzības dienas "atstāj ietekmi uz jauniešiem." Es ceru, ka tās liek viņiem padomāt par to, kāpēc Latvijā cilvēka tiesību aizstāvjiem, arī no Amnesty International, ir jāatrodas policijas aizsardzībā. Tiem, kuri paši ir LGBT cilvēki, es ceru, ka Draudzības dienas apliecina, ka viņi nav vieni, jo arī tas nebūt nav maz, it īpaši cilvēkam laukos. Bet, ja Jūs te gribat kārtējo reizi nākt ar mājienu, ka, kolīdz ieraudzījis Draudzības dienas, heteroseksuāls pusaudzis momentā kļūs par geju ... nu, piedodiet. Tik muļķīgai nepiedienas būt ne Saeimas deputātei, ne žurnālistei, ne politiķei, ne mātei. Neticu, ka Jūs uzskatāt, ka Jūsu bērnus viens pasākums Vērmaņdārzā padarīs par gejiem vai lezbietēm. Ja viņi tādi ir, tad tas ir pavisam citu iemeslu dēļ. Bet padomājiet arī par savu ģimenisko sirdsapziņu, cienītā. Stāstot, ka LGBT sabiedrība, kā teicāt avīzē "dažkārt ir sabiedrības morāles normas pārkāpjoša un necienoša," ko Jūs mācāt savējiem?

Jauku visiem dienu!