Par liberālismu un antisemītismu

Labdien, lasītāji!

Varbūt atceraties, ka vakar rakstīju par to, kā patriotisms ir savienojams ar liberālismu. Šodien portālā Twitter caurkritušais politikānis Aleksandrs Kiršteins man rakstīja, ka es neesot nekāds liberālis, man esot jāizlasa britu akadēmiķa Naidžela Ašforda grāmata "Brīvas sabiedrības principi," un tad es sapratīšot, kas ir "īsts" liberālis. Būdams izpalīdzīgs, A. Kiršteins vairākos "tvitos" ir arī piedāvājis citātu no minētās grāmatas, kurā autors, savukārt, citē 19. gadsimta britu filozofu Džonu Stjuartu Milsu, proti:

"Pat tādās idejās, kuras ir nepatiesas, var, iespējams, atrast daļēju patiesību. Tāpēc, ka viedoklis reti, ja vispār, ir pilnīgi patiess, vienīgais veids, kādā varam konstatēt to, kā pietrūkst, ir pieļaut lielākoties nepatiesu viedokļu prezentēšanu, jo tā varētu būt iespējams atklāt pilnīgo patiesību." Šim citātam A. Kiršteins pielicis klāt vārdus: "Lūk, manuprāt, patiess liberālisms."

Konteksts, kādā cilvēks man minēto citātu atsūtīja, bija atbilde, kādu viņam nosūtīju uz pirmo apgalvojumu, ka neesmu "patiess liberālis." Proti: "Cilvēks, kas darbā pieņēma radikāli antisemītisku jaunkundzi, nu gan nelasīs lekcijas par liberālismu un tā trūkumu." Uz ko, pirms sūtīt citātu, A. Kiršteins atbildēja: "Nu re, te nu mēs redzam liberālu attieksmi pret citu uzskatiem."

Tiem, kas varbūt to neatceras, runa ir par to, ka kamēr viņš bija Saeimas deputāts (un pirms, ja kas, Tautas partija viņu izslēdza), A. Kiršteins darbā pieņēma vienu no tā dēvētajām "Gardas meitenēm" Lieni Apini un pēc tam skaidroja, ka tas esot tāpēc, ka viņa prot franču valodu. Es sašutumu par šo lietu minēju i savā blogā i arī Baltijas angļu valodas laikrakstā The Baltic Times, rakstot, ka tas ir tas pats, kas Vācijas parlamenta loceklim pieņemt darbā nacistu tāpēc, ka viņš prot darboties ar rakstāmmašīnu. Arī toreiz mums abiem bija savstarpēja polemika, bet savas domas par šo lietu neesmu mainījis un nemainīšu. Pretoties antisemītismam, kas ir neracionāla nepatika vai ienaids pret ebrejiem, tas ir liberāli. Savukārt antisemītismā, lai arī cik atsevišķi Latvijas censoņi tajā necenstos saskatīt "inteliģenci," nav ne kripatas patiesības, jo antisemītisms nāk ar argumentu, ka visi ebreji kaut kādā nozīmē ir slikti cilvēki. Lienes Apines gadījumā, viņa darbojas savas organizācijas apkārtrakstā, kurš pirms pāris gadiem absolūti bezkritiski publicēja 19. gadsimta Krievijas specpolicijas sacerēto viltus dokumentu "Ciānas gudro protokoli." Šis teksts, kur it kā esot sacerējuši konspiratīvi ebreji, visu laiku kopš tam ir bijis antisemītu bībele. Ticēt, ka to rakstīja ebreji, ir tas pats, kas ticēt, ka zeme ir 7000 gadus veca, jo Bībelē tā esot rakstīts. Citiem vārdiem sakot, tas ir uzskats, kurā nav nekāda patiesības grauda. Nevar tajā atrast "daļēju patiesību," tāpat, kā nevar atrast "daļēju patiesību" minētajā domā par zemes lodes vecumu.

Antisemītisms, tāpat kā rasisms un visa cita veida neracionāli aizspriedumi, ir rēta uz sabiedrības miesas. Un ar antisemītiem un rasistiem man, liberālam cilvēkam, pa ceļam nav un nebūs nekad.

Jauku visiem dienu!