trešdiena, 2009. gada 14. oktobris

Par Dienu -- žēl

Labrīt, lasītāji!

Pēdējo pāris dienu laikā internetā izvērsusies pat ļoti aktīva diskusija par to, kas noticis ar laikrakstu Diena. Laikraksta portālā divi kolēģi, Ģirts Kasparāns un Andris Saulītis, skaidrojuši, kāpēc viņi Dienā turpinās darbu. Pirmais raksta, ka pagaidām viņš nav manījis neko, kas liecinātu, ka laikraksta jaunie īpašnieki mēģinātu ietekmēt redakcionālo neatkarību. Tā, raksta Ģ. Kasparāns, būtu viņam nepieņemama "sarkana līnija," bet patlaban tā vēl nav pārkāpta. Savukārt A. Saulītis rakstījis lūk, ko: "Savukārt avīzes bijušajai vadībai jāparmet konflikta apzināta eskalēšana. Sākotnējais piedāvājums nopirkt avīzi no A. Tralmaka pārauga spiedienā, kura rezultāts ir šodiena – ja avīze netiks mums pārdota, būs skandāls un tukši darba galdi. Tāpēc var uzskatīt, ka pati laikraksta vadība piedalījās Dienas iznīcināšanā. Es tajā nevēlējos piedalīties. Tāpēc te vēl joprojām strādāju."

Abiem kolēģiem, kā arī citiem, kuri izvēlējušies ar Dienu saglabāt profesionālas attiecības, vēlu tikai to labāko. Ja Diena galu galā izrādīsies profesionāla esam, ja tā turpinās atbalstīt godīgumu, tiesiskumu un atklātību valsts pārvaldē un sabiedrībā, tad labi, ka tā. Taču mierīgs par šo iespēju nejūtos joprojām, un tas ir konkrēti personāliju dēļ.

Jebkura laikraksta redakcionālo politiku vislabāk var noteikt komentāru lappusē. Latvijas Avīzē tā ir latviskuma veicināšana, Atkarīgajā tā ir Ventspils naftas interešu bīdīšana, Dienas Biznesā tā ir atbalsts visam, kas ir nepieciešams uzņēmējdarbībai. Dienā redakcionālo politiku vistiešākajā veidā demonstrēja tie cilvēki, kuri no laikraksta ir aizgājuši -- Pauls Raudseps, Askolds Rodins, Laila Pakalniņa. Patlaban vēl nekas nav dzirdēts no Aivara Ozoliņa, cik var spriest, viņš ir atvaļinājumā. Bet fakts ir tāds, ka šonedēļ visus komentārus laikraksta 2. lappusē ir rakstījuši Dienas Biznesa žurnālisti, šodien -- Madara Fridrihsone un Andrejs Vaivars. Tēmas -- valsts finanses un mazumtirdzniecība. Vakar -- Māris Ķirsons un Andrejs Vaivars, attiecīgi par skandālu ar Dienvidu tiltu un par Andra Šķēles atgriešanos politikā. Nekā traka -- M. Fridrihsone par politiķu bezatbildību valsts finanšu jautājumā, manuprāt, raksta aptuveni tāpat, kā to kādreiz darīja P. Raudseps. Nav jau pārsteiguma -- ir bijis māsas uzņēmums, arī tajā netiek noraidīti minētie principi par godīgumu, atklātību un tiesiskumu. Bet, tomēr. Būs jāskatās, kā laikraksta jaunie īpašnieki veidos komentāru nodaļu. Dienas Biznesam ir pašam savs darbs darāms. Nebūs īpaši labi, ja ļaudis vienlaikus rakstīs i Dienas komentārus, i arī Dienas Biznesa ievadrakstus.

Bet runa tomēr ir arī par ziņu lappusēm. Neatsverams zaudējums Dienai ir Ināras Egles aiziešana. Latvijā nav pieredzējušāka žurnālista tieši parlamentārās politikas jomā, te nederēs kāda zaļknābja iemešana dīķī -- politiskās haizivis viņu apēdīs viens, divi. Šodien laikraksta lappusēs ir mazāk uzrakstu "speciāli Dienai" (tā norādot uz autora piederību citai avīzei), nekā tas bijis iepriekšējās dienās, taču arī šajā gadījumā ir jāsaka, ka abiem laikrakstiem ir citi mērķi un cita auditorija, un arī šeit nebūs labi, ja ziņu saturs tiks izvētīts pirmām kārtām caur uzņēmējdarbības, bet ne kādu citu prizmu. Kas laikrakstā aizvietos Baibu Rulli ar viņas neatsveramām zināšanām par politkorumpēto vidi, kādu mūsu valstī izveidojusi politiskā "elite"?

A. Saulītis savā Dienas blogā pauž cerību, ka laikraksta jaunajiem īpašniekiem izdosies atrast "galveno redaktoru, kam uzticētos sabiedrība un žurnālisti." Nu, redzēsim. Taču redaktors nav viens cīnītājs, lai nu kā, bet Diena 19 gadu laikā tomēr izveidoja ļoti profesionālu žurnālistu komandu, un pietrūks gan minēto personu, gan arī Māras Misiņas, Ernesta, Andas Burves-Rozītes, Gunta Keisela, visu, visu. Piedevām ļoti ceru, ka aizgājējiem izdosies izveidot nopietnu mediju, laikā pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām tas ir pat ļoti būtiski, lai sabiedrībā uzturētu minētos principus. Kā esmu rakstījis citreiz, es Dienas abonents būšu vienmēr. Taču ar nepacietību gaidīšu iespēju, kļūt arī par CitasDienas abonentu. Saku vēlreiz -- lai veicas visiem.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

Anonīms teica...

obligāti jānoskatās šovakara KasNotiekLatvijā - redzēt un dzirdēt tiešraidē visu pušu agrumentus - varētu būt interesantāks Domburšovs par ierastajiem budžeta vervelējumiem ministru izpildījumā.
par Dienu - līdz decembra vidum ir laiks pierādīt, ka to ir jēga abonēt arī nakamajam gadam... diemžēl bez redkcijas personāla sastāva ir vēl daži mīnusi savas naudas tērēšanai, lielākais - gandrīz viss saturs un pat vairāk - dažādi komentāri ir izlasāmi www versijā.

Miks teica...

Piekritu – žēl! Bet ko žēl? To Dienu, kura tapa pirms 19 gadiem un kādus 10 gadus bija patiešām viedokļu līderis un zināmā mērā tolerances paraugs? Vai to Dienu, kura, pēc Jūsu, Kārli, precīza apzīmējuma, delfilizējās? Jūs to teicāt tikai par portālu, bet to pašu, manuprāt, var attiecināt arī uz avīzi kopumā. Kaut kad (manuprāt, tūkstošgadu robežā) Diena pārkāpa to „sarkano līniju”, kur beidzās politikas atspoguļošana, politikas veicināšana, politikas ietekmēšana un sākas politikas „taisīšana”. Diena pārtapa no avīzes, kur smelties vielu pārdomām, par spēlētāju politiskajā laukumā, kuru abonents atbalsta tāpat kā sponsors atbalsta politisko partiju. Un tur sākas tirāžas kritums! Ne katram pa prātam agresīvi pamācoša žurnālistika! Domāju, ka Bonnier to arī pamanīja, jo ar ko citu var izskaidrot Ēlertes pēkšņu aiziešanu? Par pārējiem: nu, neesmu nekāds Lembergmīlis, bet NRA tomēr raksta Paiders, kuru tas pats Bonnier pirms kāda laika patrieca no Dienas Biznesa. Par ko? Par viņa eiroskepticismu? Nezinu, droši vien. Lai nu kā, bet Db zaudēja, un NRA vinnēja. Bet kopumā – piekritu Jums. Žēl. Bet kādas Dienas mums ir žēl un kādas Dienas mums trūkst?

 

free counter