Par naftu un tūrismu -- pārdomas ceturtdienas rītā

Labrīt, lasītāji!

Pirmais jautājums, par kuru šorīt vēlos dalīties pārdomās ar lasītājiem, saistās ar naftas uzņēmumu BP un visiem zināmo katastrofu, kādu tas radījis Meksikas jūras līcī. Sociālajā portālā Facebook mans brālēns Roberts vakar ielika lūk, kādu fotogrāfiju no kādas BP degvielas uzpildes stacijas Amerikā:


Tiem, kuri angļu valodu nav apguvuši, varu pateikt, ka uz izkārtnes ir rakstīts aptuveni tā: "Neaizejiet no pumpja tā lietošanas laikā. Pats būsit atbildīgs par jebkuru noplūdi." Tur nu papildu komentārs, šķiet, nav vajadzīgs.

Kas attiecas uz tūrismu, vakar visu pēcpusdienu pavadīju uzņēmuma Lauku ceļotājs organizētā konferencē par inovācijām lauku tūrismā. Tie, kas mani pazīst, zina, ka man par laukiem ir sakāma tikai viena laba lieta: No tiem ir iespējams atgriezties pilsētā. Taču konferences laikā (es tur biju kā sinhronais tulkotājs) tika prezentēta visāda interesanta informācija par to, ko cilvēki laukos dara. Piemēram, ir cilvēks, kurš audzē kamanu suņus un ļaudīm piedāvā iespēju pabraukāt kamanās ne vien ziemā, bet arī vasarā. Citur Latvijā ir izveidots vai atjaunots kārtīgs padomju laiku bunkurs, reklāmā tiek piedāvātas pavisam unikālas "viesības bunkurā." Šajās dienās pavisam plaša programma notiek Slīteres pusē, tur nacionālajā parkā parīt būs apmeklētāju diena, un trīs gadu garumā ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību parkā un tā apkārtnē tiek attīstīta tūrisma infrastruktūra. Izveidoti un dabā marķēti maršruti gājējiem, riteņbraucējiem, auto vadītājiem. Cienot apstākli, ka tieši parka teritorija ir tā, kur visvairāk ir saglabājušās lībiešu tradīcijas, ir sagatavota latviešu-lībiešu vārdnīca, drīz tā būs angļu-latviešu-lībiešu vārdnīca (to zinu, jo patlaban man viens no tulkošanas darbiem ir attiecīgais ceļvedis). Noteikti 12 Slīteres "dārgumi," kuri katram jāredz, piedevām tie izkārtoti tā, lai cilvēks vienā vien dienā visu nevarētu aplūkot. Tas nozīmē turpat palikt pa nakti. Tas nozīmē izdot naudu. Tas nozīmē apēst kādu sklandu rausi. Tas nozīmē ņemt talkā gidu speciālistu, lai agri no rīta ieraudzītu lapsu vai alni. Tas nozīmē, ka tūrisms var arī kaut ko nopelnīt.

Manuprāt, Lauku ceļotājs ir viena fantastiska organizācija. Tās aprakstītās naktsmītnes laukos šķiet tik vilinošas, ka gandrīz vai gribas sakravāt mantas somā un doties uz laukiem. Nu, gandrīz. Vispār lauku vai alternatīvais tūrisms acīmredzot Eiropā sit augstu vilni. Šķiet, tas bija austrietis, kurš stāstīja par fermu, kas visvairāk pie sevis aicina ģimenes ar bērniem. Katram bērnam tiek piešķirta "atbildība" par konkrētu fermas kustoni, viņš palīdz lopiņu pabarot, aprūpēt. Sīkajam tas, protams, ir gana interesanti, piedevām zemnieka ģimene ne bez pamata tāpēc var cerēt, ka nākamajā gadā ģimene atbrauks atkal, lai bērns var aplūkot "savu" dzīvnieku. Savukārt Bulgārijas pārstāvis stāstīja par procesu, kurā, ja pareizi sapratu, cilvēks uz nedēļu vai mēnesi var iznomāt ... govi. Man nepalika skaidrs, ko cilvēki ar šo govi attiecīgajā laika posmā dara, bet tas jau nav galvenais. Dāma no Slovēnijas stāstīja par tūrisma programmu, kurā konkrēti uzsvērta viņas valsts kulinārija un tās brīnumi. Lietuvietis paskaidroja, ka viņa valstī valdība ir finansējusi "amatnieku sētu" izveidošanu, lai apmeklētājiem būtu iespēja redzēt tradicionālos lietuviešu amatus un tā saglabāt tautas mantojumu. Tas viss ir ļoti jauki.

Jauki arī tāpēc, ka domājot par ironiskām DUS izkārtnēm, nomājamām govīm un slovēņu gastronomiju, cilvēkam agrā rīta stundā nav jādomā par visām negācijām, kādas mūsu valstī vārās (piedodiet, ja varat, Andri_2 -- Jums šodien būs jākreņķējas par kaut ko citu). Tajā skaitā arī ne par jaunu iknedēļas seriālu mūsu valstī, kas saucas "Sarmīte Kolāte raksta vēstuli Latvijas Televīzijai." Varbūt pēc vēlēšanām jaunkundze varēs izdot kompendiju.

Jauku visiem dienu!

TĀ darbojas mūsu valsts???!

Labdien, lasītāji!

No šodienas Dienas Biznesa: "Īpašuma struktūrā, ko [Lielbritānijas] tiesa pati pievienojusi spriedumam, redzams, ka Lembergam caur Hinch pieder 62% uzņēmumā Regina, kam savukārt piederēja 50% kompānijās Ojay Limited un Eastgate Properties Limited, kas savulaik piedalījās LK privatizācijā un vēl līdz 2008. gadam tieši un netieši turēja LK 27.55% akcijas, kuras 2008. gadā nodeva International Baltic Investments, Ltd."

No šodienas Dienas: "Prokuratūras pirmdien tiesā iesniegtie dokumenti, kas nonākuši arī Dienas rīcībā, ļauj secināt, ka, iespējams, Šķēles izveidotā Gērnsijas trasta kompānija The Yew Tree Trust (YT), kuras patiesā labuma guvēji bija viņa meitas un pirmā sieva, bijusi vismaz 25% akciju turētāja skandalozajā Kempmayer. [..] Viens no dokumentiem liecina, ka finansējums YT vajadzībām nācis no Džērsijā reģistrēta trasta Abacus. Trasts ar šādu nosaukumu un reģistrācijas vietu bija ārzonas struktūra, kas deviņdesmit gadu beigās Šķēlem izsniedza slaveno 29 miljonu dolāru vekseli par pārdotajiem Ave Lat grupas uzņēmumiem."

Gandrīz gribas teikt bez komentāriem izņemot apstākli, ka abi džentlmeņi, kuri ir minēti šajos samežģītajos teikumos, mums tiek prezentēti kā iespējami kandidāti premjerministra amatam pēc šī gada vēlēšanām.

Bet nē, padomāsim par šo lietu tālāk. Lemberga gadījumā vienā teikumā ir minētas piecas ofšora kompānijas. Šķēles gadījumā -- divas. Vai varbūt kāds no bloga lasītājiem man un citiem var paskaidrot, kāpēc i Ventspils līdz ārprātam samezglotajā jezgā, i arī digitalizācijas skandālā ir vajadzīgas tik daudzas "ārzonu" firmas? Vai runa ir par vēlmi, izvairīties no nodokļu maksāšanas Latvijā? Vai runa ir par patieso īpašnieku un interešu paslēpšanu? Vai runa ir par naudas atmazgāšanu? Vai runa ir par valsts sagrābšanu? Jo man kaut kā neliekas, ka atbilstoši atklātības un "saules gaismas" principiem uzņēmējiem mūsu valstī vajadzētu būt saistītiem ar neskaitāmiem uzņēmumiem, par kuru īpašniekiem vismaz atklāti nekas nav zināms. Materiāls Dienas Biznesā ir par situāciju Latvijas kuģniecībā, kur cīņa, it kā starp Lemberga ļaudīm un viņa oponentiem, ir nozīmējusi, ka ilgstoši nav bijis iespējams sasaukt akcionāru pilnsapulci. Tas nozīmē, ka LK nav varējis apstiprināt 2009. gada ziņojumu. Tas nozīmē, ka to pašu nevar izdarīt LK lielākais akcionārs Ventspils Nafta. Tas nozīmē, ka lielākais akcionārs Ventspils Naftā -- starptautiskais uzņēmums Vitol -- ir bijis spiests publiski runāt par to, ka uzņēmuma bizness Latvijā ir sarežģītāks nekā Āfrikā.

Protams, var teikt, ka tas viss ir atbilstoši mūsu banānu republikas "standartiem." Raugi, pat Latvijas paviljonu Šanhajas Expo mūsējie nav varējuši nodrošināt bez skandāla. Šajās dienās viena puse otru publiski ir apsūdzējusi valsts naudas izšķērdēšanā un krāpniecībā, otra puse pirmo pusi publiski ir apvainojusi kukuļa pieprasīšanā. Abos gadījumos tās ir krimināli sodāmas rīcības. Valsts aģentūra, kura ir iesaistīta procesā, ir Latvijas Attīstības un investīciju aģentūra, kuras vadītājs Andris Ozols man visas šīs apsūdzības izklāstīja radio intervijā un pēc tam teica, lai Aerodium vadītājs viņu sūdzot tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Tas ir veids, kā darbojas valsts pārvalde??! Ja kas, tad tas ir veids, kādā darbojas uzņēmums ar pretenzijām uz klātbūtni visā pasaulē??!

Šīs ir lietas, par kurām vienkārši galva griežas. It īpaši tāpēc, kā teicu, ka politiskās partijas, kuru īstie vai iedomātie vadoņi ir visciešāk iesaistīti šajos tomēr līdz ārprātam skandalozajos procesos, šogad rudenī cer uz vietu Saeimā un valdībā. Šorīt Latvijas Avīzē "Tautas" partijas jaunatnes organizācijas vadītājs Zemītis klārē, ka "es nekādā veidā nevaru sevi atdalīt no TP -- ne no partijas paveiktā, ne grēkiem. Protams, ne viss man ir bijis pieņemams. Es nejūtu tiešu atbildību par Kalvīša un Slaktera kļūdām, esmu viņiem to teicis." Nu, jauki. Protams, cilvēks nevar just atbildību par kaut ko tādu, kurā viņš pats nav piedalījies, taču runa patlaban vairs nav par to, ko "Tautas" partija ir darījusi pagātnē, runa ir par to, ko tās līderis dara patlaban un taisās darīt nākotnē, gan viens, gan tandēmā ar otru censoni, kura uzvārds ar ofšoriem gan nav īpaši saistīts, bet kura attieksme pret atklātību, konkursiem, vides aizsardzību, savu solījumu turēšanu, "savējiem" u.tml. tomēr ļauj ļoti, ļoti daudz ko vēlēties.

Jauku visiem dienu!

Kurš gan cits?

Labdien, lasītāji!

Nu, ļoti skaļš kārtējo reizi bijis mūsu valsts galvenais buldozers. Savas partijas saietā viņdien viņš pasludināja, ka alianse, kādu viņa biznesa projekts veidos kopā ar Šķēles biznesa projektu un pāris sīkpartijām noteikti 2. oktobrī uzvarēs Saeimas vēlēšanās, pie tam iegūstot 37 vietas tā, lai pārspētu Latvijas ceļa 1993. gadā uzstādīto rekordu. Kurš gan cits?

Jāsmejas. Kad tad šis dabas bērns kādreiz ir solījis vai pareģojis kaut ko, kas tiešām pēc tam ir izrādījies patiess esam? Latvijas pasts kļūs par modernu, konkurētspējīgu u.tml. uzņēmumu. Cilvēks radīs 50 tūkstošus jaunu darba vietu Rīgā. Utt. Vien viņa lielmanība par Rīgas lidostu ir izrādījusies pamatota, bet tikai pārkāpjot Eiropas noteikumus un visos amatos saliekot "savējos." Un turklāt daudzajos Satiksmes ministrijā pavadītajos gados uz "seksīgās" avioindustrijas altāra noupurējot daudz proletāriskāko transportu vilcienos, autobusos un pa Latvijas ceļiem.

Un tā, lūk, ir galvenā problēma ar šo jauncepto politveidojumu, kuram 37 vietas spīd tikpat ļoti kā iespēja ieraudzīt savas ausis, bet kurš droši vien (diemžēl) ar aģitācijas likuma gara apiešanu un reklāmista Stendzenieka palīdzību pāri pieciem procentiem pārvilksies. Par politisko ētiku šiem censoņiem nav ne mazākās sajēgas. Labs piemērs -- pagājušās nedēļas "politiski neitrālais" pasākums LNT, kurā piedalījās ļoti "politiski neitrālie" Stendzenieks un Ēķis, kur tribīnes bija pilnas ar "Tautas" partijas aktīvistiem u.tml. Nemaz nerunājot par pasākuma skatuves dizainu. Tajā pašā attieksmē ir ierindojama arī Šlesera biznesa projekta un zaļo zemnieku paustā doma, ka cilvēkiem, kuri kandidē Saeimas vēlēšanās, bet jau tagad ieņem vēlētu amatu, būtu jāļauj septiņu dienu laikā pēc ievēlēšanas nolemt, vai palikt esošajā darbā vai kļūt par Saeimas deputātu. Citiem vārdiem sakot, lokomotīvju principa atjaunošana pa sētas pusi -- ievilks Saeimā dažādas viduvējības un pēc tam pats paliks tur, kur sile ir vistreknākā. Diez vai tas būs pēdējais brīnums, ko nākamajos mēnešos redzēsim no tām partijām, kurām ir vislabākais iemesls justies bažīgām par tuvāko nākotni. Tieši tāpēc jau "Tautas" partijas organizācija par mani tik ļoti bombardē Latvijas televīziju -- uzmanība sev taču kaut kā ir jāpiesaista.

Vēl brīvdienās Latvijas politiskās vēstures mēslainē ieslaucītā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija paziņoja, ka tā centīsies reanimēt sevi, veidojot vēlēšanu aliansi ar vairākām sīkām un sīkākām partijām un partijiņām. Nošpikoja Vienotības logotipu, un tas droši vien būs partijas lielākais "sasniegums" nākamajos trīsarpus mēnešos. Tad pienāks 2. oktobris, un tie labākajā gadījumā pāris tūkstoši, kas par šo veidojumu būs atdevuši savas balsis, proporcionāli tās būs atdevuši Vienotībai un Saskaņai. Tīri jābrīnās, cik ļoti personiskās ambīcijas tomēr liek cilvēkiem rīkoties pagalam neracionāli. Kārtējo reizi, kur divi latvieši, tur trīs latviešu politiskās partijas. Latvijai par nelaimi.

Jauku visiem dienu!

Par aizspriedumiem un dubultstandartiem

Labdien, lasītāji!

Dienā šodien ir interesants materiāls par studentiem, kuri Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Roberta Ķīļa vadībā veic dažādus sociālantropoloģiskus eksperimentus (universitātes, ne stratēģiskās komisijas ietvaros). Šajā gadījumā puisis un meitene Armands un Gunita devās uz dažādām publiskām vietām un sāka skūpstīties -- vispirms maigi, bet pēc tam jau ļoti kaismīgi un aktīvi. Mērķis bija paskatīties, kā pret viņiem reaģē apkārtējie. Viena sieviete tramvajā esot meiteni raustījusi aiz pleca un šņākusi, ka ir jāizbeidz netiklība. Bet, kā ziņo paši eksperimenta dalībnieki, "vīrieši interesi nav centušies slēpt un notiekošo pētījuši atklāti. (..) Tāpat stiprā dzimuma pārstāvji nav izteikuši nekādus aizrādījumus, un gluži otrādi -- no viņu puses dažbrīd atskanējuši uzmundrinājuma saucieni."

Lasot man prātā nāca doma, ka gluži tikpat pretimnākoši "stiprā dzimuma pārstāvji" diez vai būtu, ja eksperimentu būtu veikuši divi viena un tā paša dzimuma locekļi. Divas meitenes vēl varbūt -- daudzu heteroseksuālu vīriešu starpā pornogrāfija, kurā savstarpēji ņemas divas vai vairāk sievietes, man ne gluži saprotamu iemeslu dēļ ir ļoti lielā topā, bet divi puiši? Diez vai skanētu mudinājums, kuru dzirdēja puisis un meitene: "Davaj, davaj, tā turpināt."

Jādomā par to man bija tāpēc, ka katru reizi, kad Rīgā notiek praida pasākums, no tā pretinieku puses skan bļaušana par pārmērīgu seksualitātes demonstrēšanu publiski, lai arī nekas tamlīdzīgs vismaz Rīgā nenotiek vis. Roberta Ķīļa studenti nu ir pierādījuši, ka tā ir selektīva bļaušana. Protams, nevaru zināt vai tie vīrieši, kuri priecājās par Armandu un Gunitu, ir tie paši, kuri praida laikā ar naidā izvalbītiem ģīmjiem uzvedas kā primitīvi radījumi, bet lietas būtību tas nemaina. Ja kaislīga skūpstīšanās publiski ir noraidāma viena veida pāriem, tad tai būtu jābūt noraidītai visa veida pāriem.

Šajās dienās Rīgā ir notikusi konference "Homoseksuālisms: Pagātne, tagadne un nākotne." Pats vadīju paneļdiskusiju par to, kā LGBT cilvēku tiesības ir attīstījušās Rietumeiropā. Viesi diskusijā bija Eiroparlamenta deputāte un lesbiete Ulrike Lenačeka, Vācijas parlamenta deputāts un gejs Volkers Beks un aktīvists un gejs Naidžels Varners no Lielbritānijas. Visos trīs gadījumos viņi pārstāv valstis, kurās aizspriedumi pret seksuālajām minoritātēm ir kļuvuši par ļoti lielu izņēmumu, tajā skaitā arī U. Lenačekas pārstāvētajā Austrijā, kura būtībā ir konservatīva katoļu valsts. Viņa un V. Beks ir neiztrūkstoši dalībnieki Austrumeiropas praida pasākumos, tajā skaitā Vācijas parlamentārietis pērn bija Maskavā, kad tieši Eirovīzijas laikā praids tika izdzenāts, kā arī šogad, kad ekscesu no milicijas un OMON puses nebija jo, kā stāstīja pats Volkers, "mēs bijām izveicīgāki un gudrāki." Taču vēl vairāk paneļdiskusijas laikā skanēja pārdomas par to, ka starptautiskas organizācijas var būt patiess glābiņš tiem, pret kuriem atsevišķās valstīs tiek vērsti oficiāli sankcionēti aizspriedumi. Kā zināms, jau pirms laba laika mūsu "gudrās galvas" ļoti, ļoti negribīgi apstiprināja ES direktīvu par diskriminācijas aizliegšanu nodarbinātības jomā, jo citādi nevarēja. Nesen Eiropas padome ar visu 42 dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas atbalstu apstiprināja ļoti stingras rekomendācijas par diskriminācijas novēršanu arī citās jomās. LGBT cilvēku tiesības atkal un atkal ir atbalstījusi Eiropas Cilvēka tiesību tiesa. Aizspriedumu novēršanas ziņā tiesas šur tur pasaulē mēdz būt soli priekšā politikāņiem. Amerikā skolu segregācija beidzās tad, kad Augstākā tiesa pateica, ka nav konstitucionāli, tumšādainos bērnus automātiski likt atsevišķās un nereti ļoti, ļoti daudz sliktākās skolās. Tā pati Eiropas tiesa bija tā, kura Francijai pateica, ka nav atbilstoši Eiropas noteikumiem noraidīt adoptācijas pieteikumu tikai tāpēc, ka visādi citādi absolūti piemērotas sievietes dzīves biedre ir otra sieviete. Šajā ziņā pienāks arī Austrumeiropas laiks, daļēji tāpēc, ka ar laiku ES apstiprinās direktīvu par diskriminācijas aizliegšanu visās dzīves jomās, tā būs tā dēvētā horizontālā direktīva. Jo, redziet, Rietumeiropa un starptautiskās organizācijas saprot kaut ko tādu, ko mūsu valsts politikāņi ar ļoti retiem izņēmumiem kā pilnīgākie aunapieres atsakās atzīt -- ka cilvēka tiesības nav sadalāms jēdziens. Par to bija šajā nedēļās nogalē notikusī konference. Protams, runa nav tikai par starptautiskajām organizācijām, ir vajadzīga paradigmas maiņa arī Latvijas sabiedrībā. Bet tad, kad mums visiem būs vienādas tiesības, tad piekritīsim visi -- pārlieka kaislība mums visiem ir glabājama aiz aizvērtām durvīm.

Jauku visiem dienu!

Par baušļiem

Labrīt, lasītāji!

Daļa no tā, kas dzīvi padara skaistu, manuprāt, ir lasīšana. Lasu ļoti daudz, tajā skaitā abonēju lielu kaudzi žurnālu. Latviešu valodā Ir, Garšīgs, Klubs, Mūsmājas, Sporta avīze, Ilustrētā vēsture, Ilustrētā zinātne. Angļu valodā GQ, Out, Attitude, Rolling Stone, Bon Appetit, Olive, BBC Good Food, Mad ... un Vanity Fair.

Pēdējais ir tāds smalkās dzīves žurnāls. Katru mēnesi ir fotogrāfijas no viesībām un svinībām, kurās piedalās pasaules grandi. Žurnālā ir materiāli par aktieriem un aktrisēm. Katru mēnesi kāda slavenība tiek aicināta izpildīt tā dēvēto "Prusta aptauju," kurā ir tādi jautājumi, kā "Kā jūs izprotat pilnīgu laimi?" un "Ko jūs visaugstāk novērtējat vīriešos/sievietēs?"

Vanity Fair ir savi štata autori, tajā skaitā brits vārdā Kristofers Hičenss (Christopher Hitchens). Viņš sevi uzskata par liberāli šī vārda angloamerikāniskajā nozīmē, un cita starpā viņš ir ļoti stingrs organizētas reliģijas noliedzējs. Žurnāla aprīļa numurā viņš raksta par desmit baušļiem -- tiem desmit "Tev būs" un "Tev nebūs" noteikumiem, kādi it kā skaitās kristīgu ļaužu dzīves vadmotīvs. Pirmkārt, K. Hičenss pilnīgi pareizi konstatē, ka desmit baušļi bībelē parādās trīs reizes, un katru reizi citā variantā. Tas vien uzskatāmi uzrāda, cik muļķīgi ir tie cilvēki, kuri apgalvo, ka katrs vārds bībelē ir svēta un neapstrīdama patiesība. Tālāk, K. Hičenss konstatē, ka vispirms Mozus izraēliešiem uzrāda baušļus, tajā skaitā arī "Tev nebūs nogalināt," un jau astoņus bībeles pantus pēc tam (2. Mozus grāmata 32:27-28) nāk ar lūk, kādu atzinumu: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: apjozieties ikviens ar savu zobenu, pārstaigājiet nometni, iedami no vieniem vārtiem uz otriem, un nokaujiet ikviens savu brāli, savu draugu un savu tuvāku." Tev nebūs nogalināt. Nākamajā pusotrā minūtē. Pēc tam ej un nogalini, cik vien pats vēlies. K. Hičenss vēl konstatē, ka bauslis par laulības pārkāpšanu ne vien kopš cilvēces pirmajiem mirkļiem ir ticis pārkāpts, bet arī ir bijis teju vai visas literatūras un dramaturģijas pamatā.

Un viņš piedāvā jaunus baušļus. Piemēram, "Tev nebūs nosodīt cilvēkus par viņu ādas krāsu vai tautību." "Tev nekad nebūs cilvēku uzskatīt par savu privātīpašumu." "Tev būs ienīst tos, kuri seksuālās attiecībās izmanto vardarbību vai draud tā izdarīt." "Tev būs paslēpt seju un gauži raudāt, ja tu uzdrīkstēsies kaitēt bērnam." "Tev nebūs nosodīt cilvēku par viņa iedzimto raksturu -- kādēļ gan Dievs būtu radījis tik daudz homoseksuālas personas, ja vienīgais iemesls ir viņus mocīt un nogalināt?" "Tev būs atcerēties, ka arī tu esi dzīvnieks un atkarīgs no dabas un vides tīkla, tāpēc attiecīgi arī domā un rīkojies." Un "Tev būs izslēgt to sūda mobilo telefonu -- tu vienkārši nevari iedomāties, cik tava saruna mums pārējiem ir neinteresanta." Jāsaka, šie baušļi man šķiet tuvāki par "Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos." Cita starpā tāpēc, ka minētajā sarakstā nav uzskaitīta "Tava sieva," bez kuras droši vien būtu sarežģīti tikt pie "Tavs dēls" un "Tava meita." Vecajā derībā diemžēl šāds seksisms ir raksturīgs.

Kā esmu rakstījis citreiz, Bībeles centrālā doma nesaistās ar "tev nebūs." Bībeles centrālā doma ir vienkārša: Mīli savu radītāju un mīli savu kaimiņu. Citiem vārdiem sakot -- izturies labi pret citiem cilvēkiem. Lūk, bauslis.

Jauku visiem dienu!

Kas notiek KNAB?

Labdien, lasītāji!

Raizes rada tas, kas patlaban notiek Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Iespējams, kā saka amerikāņi, vistas ir atgriezušās laktā un sākušas perēt. Biroja vadītājs Normunds Vilnītis, cik var spriest no materiāliem medijos, ir centies apiet savus vietniekus Alvi Vilku un Jutu Strīķi, veidojot pats savu izmeklēšanas un korupcijas apkarošanas nodaļu. Par to, ka tas nozīmētu funkciju dubultošanos, ir runājusi i Valsts kanceleja, i premjerministrs Valdis Dombrovskis. Pēdējais ir devis rīkojumu par paredzēto pārmaiņu apturēšanu. Tomēr pats satraucošākais ir tas, ka pret Vilnīša plāniem protestējuši daudzi KNAB darbinieki, kuriem liekas, ka biroja vadītājam ir netieši plāni: "Mēs uzskatām, ka vēršanās pret mūsu kolēģiem vislielākajā mērā ir saistīta ar viņu principiālo nostāju dažādu dienesta jautājumu risināšanā. Mums ir radies priekšstats, jācer - kļūdains, ka jūs būtu priecīgs, ja birojā nestrādātu tādi darbinieki kā Juta Strīķe, Alvis Vilks." Vilnītis ir solījis, ka viņš atbildes vajadzībām izplatīs pats savu atklāto vēstuli.

Lai nu paliek, ka atklātu vēstuļu apmaiņa šķiet visnotaļ dīvains process tik nozīmīgai iestādei, kā KNAB, ja runa ir par attiecību noskaidrošanu. Centrālais jautājums tomēr ir un paliek, vai Normunds Vilnītis KNAB vadībā nokļuva tāpēc, ka viņš attiecīgajā brīdī bija pats labākais profesionālis, vai arī viņu Saeima iecēla tāpēc, ka viņš apmierināja konjunktūras prasības. Te der atcerēties veidu, kādā Saeimas "gudrās galvas" atbrīvojās no iepriekšējā KNAB vadītāja Alekseja Loskutova un sāka meklēt cilvēku, kas nāks viņa vietā. Atcerēsimies, ka process bija, maigi sakot, baltiem un godmaniskiem diegiem šūts. Toreizējais premjerministrs vienpersoniski deklarēja, ka par KNAB direktoru nevar kļūt neviens, kas tur jau strādā. Visnotaļ dīvaina pieeja. Astoņus mēnešus valdība ap šo jautājumu tūļājās -- no Loskutova izdevās atbrīvoties 2008. gada jūnijā, bet Vilnītis amatā stājās tikai nākamā gada martā. Lai nu kā, bet patlaban, 2010. gada maijā, rodas lūk, kāds jautājums: Ja Normunds Vilnītis uzskata, ka viņam ir vajadzīga pašam sava izmeklētāju nodaļa, kura apiet to izmeklēšanas nodaļu, kuru vada Juta Strīķe, tad acīmredzot viņam kaut kas nepatīk tajā, ko Strīķe un viņas cilvēki dara. Ja tā, tad būtu nepieciešams skaidrā un atklātā tekstā pastāstīt -- kas tieši? Jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tomēr pietiekami aktīvi darbojas lauciņā, kura mūsu valsts politikāņiem ir visnotaļ bīstama un, ja tagad ir iemesls domāt, ka pērn martā tomēr KNAB vadītāja amatā tika iebīdīta "vajadzīgā" persona, tad diez kas nav. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā Vilnīša atkārtoti pausto domu, ka knābim vairs nevajadzētu nodarboties ar politisko partiju finansēšanas monitoringu. It kā tā nebūtu viena no tām jomām, kurās korupcija, vai vismaz krāpšanās ir visnotaļ iespējama. Varbūt, ka anonīmais gļēvulis Andris_2 atkal bļaus MELI, MELI, bet fakts ir tāds, ka tas bija KNAB, kurš pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām piefiksēja to, ka "Tautas" partija un Šlesera biznesa projekts priekšvēlēšanu kampaņas laikā smagi pārtērējās un jautājumu nosūtīja prokuratūrai. Viens notiesājošs spriedums attiecībā uz "Tautas" partiju jau ir bijis. Jā, vēl gala vārdu Augstākā tiesa un Dievs tas kungs nav pateikuši, bet tikai izmisīgi cinisks cilvēks var uzskatīt, ka premjerministra biroja vadīta "pozitivitātes" kampaņa tiešām ir kaut kas dikti neatkarīgs un ar politikāņiem nesaistīts. Augstākā tiesa pateica, ka šie pārkāpumi nebija tik briesmīgi, ka būtu atceļami visi vēlēšanu rezultāti, bet tas nenozīmē, ka tiesāšana šajā jautājumā ir apturēta, un man ir pat ļoti grūti iedomāties, ka kaut kādā līmenī tiesa spriedīs, ka premjerministra biroja vadīta "pozitivitātes" kampaņa patiešām ir kaut kas dikti neatkarīgs. Piedevām, šogad KNAB ir rūpīgi jāskatās arī uz to, kas notiek Latvijas Neatkarīgajā televīzijā ar tās "politiski neitrālajām" diskusijām par dzīvi.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā patlaban notiek ķīviņi darbinieku starpā, tad situācija ir steidzami jāatrisina. Šis nav Tiesībsarga birojs, kurā ir notikuši līdzīgi procesi, bet kurš Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē pašreizējā tiesībsarga izpildījumā ir bijis pilnīgi nejēdzīgs. KNAB savukārt ir vajadzīgs un kā ēst.

***

Un vēl. Dienas portālā turpina cepties "Tautas" partijas jauniešu organizācija, šoreiz cilvēka vārdā Sarmīte Kolāte personā. TP jauniešu organizācija, tā S. Kolāte, ir atkārtoti sazinājusies ar LTV par to, ka es neesot "politiski neitrāls." Nu, te nu jaunietei acīmredzot ir vēl kādu brītiņu jāpamācās. Protams, ka es neesmu politiski neitrāls. Neviens zinošs cilvēks nav un nevar būt politiski neitrāls, un it īpaši tas tomēr ir sakāms par cilvēkiem, kuri ir komentētāji. Esmu pat dikti saskaities par to, kas "Tautas" partijas vadības laikā mūsu valstī darījās. S. Kolāte gan lielās, ka "Aigara Kalvīša laikā Latvijas finanses bija vislabākā stāvoklī, kādas atjaunotās valsts vēsturē bijušas." Nezinu, ko un kur viņa ir mācījusies (vai nemācījusies), bet burbulis, kas toreiz veidojās, nudien nebija "vislabākais stāvoklis," jo ļoti ātri tas tomēr veidoja "vissliktāko stāvokli." Nezinu, ko TP jaunieši vēlas Latvijas televīzijā redzēt -- situāciju, kurā par politikāņiem vispār neviens nerunā? Jā, droši vien, ka viņiem tā būtu labāk, bet tieši sabiedriskā televīzija ar valsts pasūtījumu ir pareizā vieta, kur par politiku runāt arī kritiski. Kā esmu daudz teicis, S. Kolātei un viņas domubiedriem būtu jāaplūko fakts, ka "Skatā no malas" jau nepiedalos es vien. Man ir 15 kolēģu un, ja par "Tautas" partiju nekas īpaši labs nav sakāms nevienam no tiem, tad būtu jāliek lietā senais krievu teiciens "nav ko spoguli vainot, ja ģīmis šķībs" (paldies komentāra rakstītājai Ievai par šo teicienu). Lieki teikt, partijas, kurām par iekļūšanu nākamajā Saeimā ir iemesls šaubīties, vēlas apklusināt jebkuru kritisku balsi un priecāties par jebkuru slavējošu balsi. Taču "Tautas" partijas jaunieši savā tārbā met visu ko pēc kārtas. Vakaru, kad es uzbrēcu Aināram Dimantam. Aināram, kurš pēc tam smaidīja un saprata. Kā arī manu radio raidījumu "Vārds tiek dots jums." To nu gan varbūt Sarmīte Kolāte un viņas domubiedri varētu sākt likt mierā. "Vārds tiek dots jums" beidzās ... pirms sešarpus gadiem.

Rīt iešu uz sarunu ar LTV ģenerāldirektoru.

Jauku visiem dienu!

Atzīšanās

Labrīt, lasītāji!

"Būtu Jaunais laiks valdībā, nekad drošības likumi nebūtu darba kārtībā" -- šāds atzinums šorīt lasāms Dienā. Vai varat uzminēt, kurš šos vārdus ir paudis? Varētu padomāt, ka tas būtu kāds no paša JL -- tā teikt, spalvu spodrināšanas nolūkos. Bet nē. Runātājs ir kādreizējais "stabilitātes garants" Aigars Kalvītis.

Prieks par vaļsirdību. Intervijā A. Kalvītis stāsta, ka neesot pieticis "viltības un gudrības": "Ja es būtu savu otro valdību veidojis ar plašu koalīciju, iesaistot Jauno laiku, tad politiskā dzīve Latvijā būtu pilnīgi citāda. To es vērtēju kā savu lielāko kļūdu, kad biju valdības vadītājs. (..) Visi labie lēmumi parasti tiek pieņemti strīdos un diskusijās, ir jābūt iekšējai opozīcijai. (..) Man vajadzēja izveidot plašu koalīciju, un tad uz šīm vēlēšanām būtu pavisam cits politiskais salikums. Taču es to neizdarīju, un tas noveda pie virknes kļūdainu lēmumu."

Patinam lenti atpakaļ pa kādiem 44 mēnešiem. Ir notikušas 9. Saeimas vēlēšanās. Televīzijas ekrānos gozējas vēlēšanu uzvarētāji. Mums dots mandāts, mandāts, mandāts! Jau tagad, 0.2 sekundes pēc tam, kad ir saskaitītas balsis, mēs zinām, kas būs valdošā koalīcija. Un kas būs opozīcija. Saeimā tas, ko es toreiz (nebūt ne bez pamata) saucu par bandu, Jauno laiku iedzina tik dziļā opozīcijā, ka Saeimas prezidijā labprātāk paņēma kādu no Saskaņas centra, lai tik tur nebūtu neviens no JL. Un tagad, lūk, mēs redzam, kāpēc tas tā bija. Bija bail no A. Kalvīša piesauktās "iekšējās opozīcijas." Un, ja reiz ir pateikts, ka JL klātbūtne būtu novērsusi traģikomisko epopeju ap drošības likumiem, tad pilnīgi noteikti ir jāatzīst, ka tā būtu novērsusi arī nodokļu nemaksāšanas leģitimēšanu, naudas atmazgāšanas legalizēšanu (piedevām ar atpakaļejošu datumu), visu garo stāstu par "šofera dēliem" utt., utml. Būtu bijis kāds, kas būtu parunājis par tiesiskumu un godīgumu.

Laikam jau jāsaviebjas, ka tā tas nenotika. Jo nu mēs esam pie sasitās siles, par kuru visnotaļ tieši ir atzinies bijušais premjerministrs. Pēc četriem mēnešiem Latvijā būs vēlēšanas, kurās cita starpā startēs divas partijas, kas joprojām nav valsts budžetā atmaksājušas tos ļoti, ļoti daudzos latus, kurus tās pirms četriem gadiem pārtērēja. Tas ir briesmīgi cinisks gājiens -- vai tiešām abu partiju dūži tic, ka augstākās tiesas instances pateiks "Nekas, čabulīši, tikai nākamajā reizē tā gan nedariet"? Un vēl jo vairāk, ja sāk kļūt arvien acīmredzamāk, ka neko daudz no notikušā tās nav iemācījušās. Protams, protams, tā ir tikai un vienīgi sakritība, ka telekanālā LNT sāktā diskusija par "politiski neitrālas" deklarācijas rakstīšanu, notiek studijā, kurā -- ak, Tavu pārsteigumu! -- ir redzams politduetam A+Š pietuvinātās biznesmeņu organizācijas logotips. Un no 11 personām, kuras piedalās "politiski neitrālajā" diskusijā, trīs -- ak, Tavu pārsteigumu -- trīs pārstāv to pašu organizāciju! Protams, ja no šī procesa izrietēs sakarīga un loģiska deklarācija par to, kā turpmākos četrus gadus valsti vadīt tā, lai rozes plauktu košāk, eiro varētu ieviest jau aizparīt, visiem būtu 3000 latu alga, sociālā budžeta pārpalikums būtu pietiekams, lai pensijas garantētu līdz 2500. gadam, tas būtu lieliski. Taču bažas rada personas, kuras ir pieteikušās šo sapņu zemi radīt. Ir tomēr vēsture, kas saistās ar Jūrmalgeitu, ar pārtērēšanos, ar digitalizācijas skandālu. Varbūt ar klātbūtni valdībā Jaunais laiks būtu novērsis drošības likumu epopeju, bet Jaunā laika klātbūtne valdībā vai tās trūkums nespēj kompensēt vienkārši negodīgo attieksmi, kāda atsevišķiem censoņiem ir pret dzīvi. Ja vajag sarunāt Jūrmalas domes amatpersonas piekukuļošanu, tad OK, uz priekšu. Ja "stabilitātes" kontekstā jāļauj legalizēt naudas atmazgāšanu -- nav problēmu. Ja likums par priekšvēlēšanu aģitāciju ir pārāk stingrs un var sameklēt procesu, kas pilnīgi noteikti neatbilst likuma burtam un, cerams, neviens nepamanīs, ka tas neatbilst arī likuma garam -- paldies, Ērik, par ideju. Paldies, paldies, paldies.

Divas pēdējās domas. Itālijā pie teikšanas ir cilvēks, kurš politikā galvenokārt rīkojas pats savu interešu dēļ un viņam tas ir iespējams vismaz daļēji tāpēc, ka viņš kontrolē teju vai visus elektroniskos masu saziņas līdzekļus (nemaz nerunājot par to, kas šajā ziņā notiek kaimiņvalstī Krievijā). Un minētajā Dienas intervijā Kalvītis pašās beigās nopūšas: "Vai nu mūs sagaida četri gadi juku laiku, vai arī izdosies stabilizēt politiski ekonomisko situāciju." Protams, visi cerēsim, ka patiess izrādīsies pēdējais, ne pirmais no šiem variantiem. Tikai -- kā interesēs politiski ekonomiskā situācija tiks "stabilizēta"?

Jauku visiem dienu!