Prātīgi vārdi no ārzemnieka

Labvakar, lasītāji!

Šodien portālā Ir.lv ir intervija, kuru vajadzētu izlasīt absolūti katram Latvijas politikānim un ne tikai. Sanitas Jembergas sarunas biedrs ir starptautiskā naftas uzņēmuma Vitol pārstāvis Marks Vārs. Viņš ne īpaši atbild uz Sanitas jautājumiem par to, ko Vitol domā par to, ko viņš sauc par "cilšu kariem" Ventspils naftas industrijā, jo acīmredzot starptautiskais uzņēmums īpaši ar citiem kašķēties nevēlas. Tāpat viņš atsakās komentēt baumas, ka savulaik Vitol domāja par savu Ventspils naftas (VN) akciju pārdošanu Ventspils ķeizariņam Lembergam.

Taču vietām tomēr pasprūk Vitol pārstāvja dusmas par to, kas mūsu valstīs darās. Latvijā, tā viņš stāsta, ir grūtāk strādāt nekā Nigērijā. Tā nu nav valsts, kurā naftas industrija ir drošībā, tā ir nemierīga Āfrikas valsts, un šis salīdzinājums, protams, Latvijai par labu nenāk. Un vēl skarbāk: "Es brīžiem brīnos, kā ES valsts var uzvesties tā, it kā būtu no citas pasaules." Un vēl: "Latvija ir ES dalībvalsts, un kopā ar statusu nāk arī pienākumi un standarti, kā darbojas normāla korporatīvā pārvalde. ES dalībvalsts statuss nenozīmē tikai uzrakstu pie durvīm – ar to kopā ir noteikti pienākumi."

Ventspils epopejā neviens nav balts un pūkains. Taču M. Vāra teiktais saistās ne jau ar censoņiem Ventspilī, bet gan ar valsti, kura ilgus gadus bija akcionāre uzņēmumā, kurā pārējās akcijas piederēja absolūti necaurskatāmā ofšoru ķēdes uzņēmumu grupā. Laikā kopš tam valsts nav darījusi neko, lai risinātu to, ka akcijas joprojām pieder absolūti necaurskatāmai ofšoru ķēdes uzņēmumu grupai. Ir arī Latvijas Uzņēmumu reģistrs, kurš uz Ventspils naftinieku ampelēšanos reaģē te šādi, tur atkal tādi. Un par visu vairāk mums diemžēl ir vesela paaudze politikāņu, kuri ir tik cieši piezīdušies pie Ventspils krūts, ka no tās vairs nespēj atteikties. Tas attiecas ne tikai uz Ventspils naftas interešu kabatas partiju, tā dēvētajiem "zaļajiem zemniekiem." Pagājušā gadsimta pēdējā dekādē kukuļi, cik var spriest, tika maksāti visiem pēc kārtas, un arī tagad gan Ventspils ķeizariņa ļaudis, gan arī viņa tā dēvētie oponenti ir attiecībās ar politiskām partijām, kurām būtu jādara nemierīgus tos, kuri Latviju tomēr vēlas saredzēt kā tiesisku valsti.

Paldies M. Vāram var teikto. Tikai ir žēl, ka šādas lietas atkal un atkal un atkal ir jāsaka ārzemniekiem, kuri vienkārši nevar saprast, kā Eiropas savienības dalībvalsts var būt tik ārprātīgi politkorumpēta banānu republika. Daudz labāk būtu, ja par šīm lietām daudz aktīvāk un skaļāk runātu mūsu pašu politiķi un politikāņi. Diemžēl, tas, kas ir pie siles, ir ar pārāk piestūķētu muti, lai vispār runātu.

Jauku visiem vakaru!