otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis

Paldies, Viktor, paldies, Elita!

Labrīt, lasītāji!

Jūs jau zināt, ka man ne vienmēr, un tas ir visnotaļ maigi teikts, tīk Atkarīgās Rīta Avīzes komentāru lappuse tad, kad tajā notiek kārtējā vārīšanās par "sorosīdiem"un visu pārējo, nedz arī tajos brīžos, kad tur tiek pausti tumsonīgi aizspriedumi. (Cita starpā vērts konstatēt, ka šorīt laikraksts ironizē par to, ka tiekot slēpti to 299 prokuroru uzvārdi, kuri nesen parakstīja atklātu vēstuli par Maizīša jautājumu; ironija ir pilnīgi vietā -- ja reiz paraksties, tad ņem atbildību par saviem vārdiem, taču neatceros, ka laikraksts būtu reaģējis līdzīgi toreiz, kad grupiņa skolotāju tikpat anonīmi avīzes lappusēs pauda savu tumsonību.)

Taču šorīt komentāru lappusē ir divi komentāri, kuriem varu tikai un vienīgi piekrist. Viktors Avotiņš, rakstot par viņdien notikušo Lielo talku, pilnīgi pareizi raksta, ka Latvijā ir pietiekami daudz vietu, kurās talkošana nebija nepieciešama, jo to īpašnieki tās uztur kārtībā paši: "Vistīrākais nav tur, kur savāc, bet tur, kur necūko. Miskaste nav mežos, bet pauros." Autors stāsta par 90 gadus vecu māmuļu Latgales pusē, kura reizi nedēļā istabas mazgā, dārzu apkopj. Jautāta, kāpēc viņa neņem talkā palīgus, sirmā kundze ir atbildējusi: "Vikteņ, dēleņ, as sovaižok navaru dzeivot." "Savādāk," acīmredzot, var dzīvot tie lopi, kuri savu drazu krauj mašīnā un ved uz mežu, lai tur to izgāztu. Un tāpēc varu tikai atbalstīt V. Avotiņu domā, ka Lielās talkas laikā turpmāk būtu piešķirams ne vien ceļojošais "Zelta grābekļa" tituls tiem, kuriem ir izdevies savākt vislielāko kaudzi citu cilvēku atstātu atkritumu, bet arī ceļojošais "Zelta mēsls" tituls "tiem cūcīgākajiem." Laba doma.

Savukārt Elita Veidemane, kuru pazīstu ilgāk nekā gandrīz jebkuru citu cilvēku Latvijā -- Atmodā kopā strādājām, Vašingtonā garneles ēdām -- mani pamatīgi noskumdināja tad, kad sapinās ar rupji tumsonīgo "nopraidistu" organizāciju, bet šorīt viņai paldies par to, ka ir aizstāvējusi kolēģi Latvijas televīzijā Miroslavu Kodi. Iespējams, lasītāji būs padzirdējuši par kādu Lotāru Stūri, kurš šajās dienās ir izplatījis pagalam tumsonīgu atklātu vēstuli (tiesa, neslēpjot savu identitāti) par M. Kodi, rakstot, ka viņš latviešu valodu pārvaldot "ābečnieka līmenī" un tāpēc "īstā vieta ir būt par sētnieku." Kolēģa veidotie sižeti mēdz būt interesanti, valoda gramatiski pareiza, un ne jau viņš ir vienīgais Latvijas televīzijā, kurš runā ar akcentu. "Skatā no malas" tā dara Aleksandra Gluhiha, zināmā mērā arī Alla Petropavlovska, Dmitrijs Petrenko, bet tas nesamazina viņu teiktā saprotamību. Pareizi raksta Elita, ka tā vietā, lai bārtos par M. Kodi, Stūre būtu varējis satraukties par kļūdām, kādas latviešu valodā pieļauj "īstie" latvieši. Empīriski neesmu skaitījis, bet vienu gan varu pateikt: Manā radio raidījumā "Aktuālais temats" daudz, daudz vairāk ir to, kuri tā arī neprot atšķirt vārdus "ka" un "kad" nekā to, kuri to prot. Miroslavs Kodis salīdzinājumā tomēr nav īpaši liela problēma, un L. Stūres paģērētos "pieņemtos mērus" LTV ģenerāldirektors ir pieņēmis pareizos -- viņš cilvēku būtībā un pamatoti ir pasūtījis trīs mājas tālāk. Jā, "trīs mājas tālāk" droši vien ir rusicisms. Bet vai kāds tāpēc nesaprata nozīmi?

Paldies, Viktor. Paldies, Elita.

Jauku visiem dienu!

3 komentāri:

Andris teica...

Tā nu tas ir.

XYZ teica...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
Kārlis Streips teica...

Paldies par informāciju, XYZ.

 

free counter