Vēlreiz (piedodiet, atvainojiet, pardon) par buldozeru, bet šoreiz arī par Vēja pilsētu

Labrīt, lasītāji!

Lieliskais angļu autors un dramaturgs Oskars Vailds reiz nācis klajā ar lūk, kādu aforismu: "Vienīgais, kas ir sliktāks par to, ka tevi aprunā, ir situācija, kurā neviens par tevi nerunā." Šis ir jēdziens, kuru pilnīgi noteikti patlaban var attiecināt uz "buldozeru," kurš patlaban cierē Rīgas domes virzienā. Vispār biju apņēmies par viņu vairāk nerakstīt. Arī es saprotu, ka antireklāma tāda pati reklāma vien ir. Taču pēdējo pāris nedēļu laikā ir risinājies stāsts, kurš saistās ne vien ar buldozeru, bet arī ar manu dzimto pilsētu Čikāgu. Un tāpēc nevaru atturēties no pāris pārdomām.

Fabulu, droši vien, bloga lasītāji jau zina: Pirms pāris nedēļām laikrakstā Atkarīgā parādījās vēstule no domu biedru grupas minētajā pilsētā, kurā bija apliecināts atbalsts buldozeram kā mēra kandidātam. Darba autors, kāds jurists vārdā Blumbergs, skaidroja, ka viņš saskatot līdzības starp buldozeru un Čikāgas ilggadīgo mēru Deiliju, un buldozera ievēlēšanas gadījumā varētu veidot visādus kopprojektus. Autors neatrada par vajadzīgu piemetināt vēl kaut ko par abiem džentlmeņiem, proti -- ka viņus vieno visnotaļ negodīga un pat koruptīva attieksme pret dzīvi, bet tas laikam būtu par daudz prasīts. Vai arī, ticamāk, jurists Čikāgā vienkārši nepārzina Latvijas iekšpolitiku pietiekami labi, lai redzētu tālāk par paša buldozera mājas lapu internetā.

Reakcija bija visai zibenīga. Amerikas Latviešu apvienība -- tā ir Štatos dzīvojošo letiņu organizāciju jumta struktūra -- paziņoja, ka jurists Blumbergs un viņa domu biedri (tajā skaitā, starp citu, leģendārā Čikāgas Piecīšu vadītāja Alberta Legzdiņa dēls Edgars) nav runājuši visu latviešu vārdā un pati ALA skrupulozi atturas no konkrētu partiju un kandidātu atbalstīšanas. Tiesa, savā depešā arī ALA nevarēja atturēties neatzīmējusi, ka pagājušo reizi, kad Amerikas latvieši piedalījās vēlēšanās, vislielāko atbalstu ieguva "Jaunais laiks," bet buldozera pārstāvētais LPP/LC dabūja knapi pāris procentus.

Šodien uzzinām, ka jurists Blumbergs savu domu biedru grupu ir likvidējis, jo "spiediens" esot bijis pārmērīgs. Tomēr vinš joprojām atbalsta buldozeru kā "labāko mēra kandidātu vadoties no [viņa] izcilajām kampaņas idejām." Te nu ir jāatzīst, ja paskatās tikai uz buldozera sasolīto un neko nezina par Jūrmalgeitu, Latvijas pasta sagraušanu, šofera dēliem, skaistumu no iekšām un visu pārējo, kas šo cilvēkbērnu izdaiļo, var nonākt pie aptuveni tamlīdzīga secinājuma. Buldozers nudien būtībā ir apsolījis Rīgu padarīt par Venēcijas, Parīzes, Ņujorkas, Roterdamas un Maskavas krustojumu, plus vēl piesolījis klāt Eldorado un Dubaju. Taču, vērtējot politiķi, jāvērtē ne tikai tas, ko viņš stāsta par nākotni. Der paskatīties arī pagātnē, jo no tās tomēr šo to var prognozēt arī par nākotni. Un to, acīmredzot, jurists Blumbergs un viņa domu biedri nav atraduši par vajadzīgu izdarīt. Protams, izplatot depešu par grupas likvidēšanu, viņš ir nodrošinājis, ka šis stāsts medijos turpināsies vēl vienu dienu. Vispār tas ir kaut kas tāds, kas lielākoties varētu ienākt prātā nevis juristiem, bet reklāmistiem. Nesaku, protams, ka juristu Blumbergu angažēja buldozera reklāmas komanda un viņš spēlē bija naivs bandinieks. Bet, ja vēl ņem vērā to, ka Amerikā dzīvojošiem latviešiem pašvaldību vēlēšanās nav brīv piedalīties ...

Jauku visiem dienu!