Dresētais jokdaris Roze un viņa jaunākās pārdomas

Labrīt, lasītāji!

Latvijā ir viena grupa cilvēku, par kuriem ir jāsaka lūk, kas: Vienkārši neiespējami saprast, kā viņi vispār var paši sevi paciest un pieciest, kā var uz sevi raudzīties spogulī, ja vien kādreiz bērnībā māmiņa vai tētiņš ir skaidrojis, ka cilvēkam dzīvē vajag būt godīgam, kārtīgam un vispār labam. Runa ir par Latvijas Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem Saeimā. Saprotu, ka demokrātijas apstākļos partiju tā vienkārši nevar aizliegt, pie mums tā dara tikai ar komunistiem, kuri ir pārāk dumji, lai pārkvalificētos un sevi nosauktu kaut kādā vārdā, kas saistās ar cilvēka tiesībām vai saskaņu. Taču, ja nākamajās Olimpiskajās spēlēs būtu sacensības kategorijā "krasa, elpu aizraujoša bezkaunība," tad ZZS censoņiem būtu visas izredzes pārvest mājā visas medaļas pēc kārtas. Un šajās dienās nevienam nebūtu labākas iespējas, ka kādreizējam zemkopības ministram Rozem.

Kā šodien ziņots presē, cilvēkam, kurš zemkopības ministra amatā izgāzās tik pilnīgi, ka bezmaz bija jāmūk pa ķēķa durvīm, lai saniknotie zemnieki viņu neuzdurtu uz mieta, nu ir prātiņā ienākusi doma, ka Latvijā ģenerāprokurora darbs ir tāds, kuru būtībā varētu darīt bezmaz vai jebkurš. Patlaban likumā attiecībā uz darbu, kuru jaunākajos laikos ir veikuši vien divi Jāņi, Skrastiņš un Maizītis, ir visnotaļ stingras prasības par izglītību un pieredzi. Roze nu ir nācis ar priekšlikumu, ka tas nemaz nav vajadzīgs. Pietiktu cilvēkam būt Latvijas pilsonim ar juridsku izglītību, kurš 10 gadu nostrādājis jebkurā ar juridiskām lietām saistītā amatā, piemēram, tas varētu būt pasniedzējs kādā augstskolā. Ne vairs trīs gadi tiesneša vai pieci gadi prokurora amatā, kā tas ir patlaban. Tā nav sakritība, ka J. Maizītim pilnvaru termiņš beigsies nākamgad. Un tā, protams, nav sakritība, ka Roze ir viens no lellītēm, kuras dancina leļļu meistars no Puzes. Tiesa, kādreizējā ministra piedāvātā "doma" ir tik idiotiska, ka visticamāk tie ir vienkārši kārtējie mesli baronam, tāpat kā, piemēram, pirms kāda laiciņa uzpeldējusī doma, ka valstī būtībā vajag amnestēt visus pēc kārtas. Toreiz, ja atceramies, visi priekšlikuma autori pēc publikācijas sāka gaiņāties un teikt nē, nē, mēs jau neko. Gan jau tas tā būs arī šoreiz, nav vairs tie laiki, kuros Roze varētu cerēt, ka Saeimas deputāti būs pietiekami nevērīgi un ar savu varu apmāti, lai, piemēram, akceptētu zaļo zemnieku priekšlikumu par naudas atmazgāšanas legalizāciju, turklāt ar atpakaļejošu efektu, kā tas notika pērn.

Ļoti jācer, ka tādu pašu noraidījumu gaida arī otrs Rozes priekšlikums -- ģenerālprokurors ir padzenams no amata, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka kādā kriminālprocesā ir pārkāptas konkrētas personas "cilvēktiesības" un tieši ģenerālprokurors pie tā ir vainīgs. Varat trīsreiz minēt, kura "konkrētā persona" cita starpā ir sākusi bombardēt Eiropas tiesu ar sūdzibām par to, cik briesmīgi valsts (tā pati, starp citu, kura viņam pērn izmaksāja 6845 latu invaliditātes pensiju) ar viņu ir apgājusies. Ar to cilvēks nodarbojas brīžos, kad nesacer mēģinājumus noraidīt visus prokurorus pēc kārtas. Kopējais mērķis ir nepārprotami skaidrs -- visu procesu padarīt par cirku, un tik labi dresēti jokdari, kā Mārtiņš Roze, statista lomai ir perfekti.

Vai tiešām cilvēkam, kurš daudzus gadus ir bijis Latvijas valdības loceklis, kauna vairs nav ne mazākās kripatiņas?

Jauku visiem dienu. Izņemot viņam. Viņš to nav pelnījis.